Cik dzirdēju, šodiena esot gada sliktākā diena. Pēc sevis varu teikt, ka tiešām tā ir: galva nestrādā, valodas neraisās, joki nepatīk, nogurums. Tāds ir notikumu fons, bet pats notikums: dabūju dzirdēt sevis raksturojumu. No tēva. Bļē, nežēlīgi precīzs (protams, sencis bija ļoti nikns, iemesls ir nebūtisks), bet ne glaimojošs. A vissāpīgākais, ka patiess. Esmu bez atbildības sajūtas un abstraktās domāšanas. Tā, vot. Jau sāku domāt, ka nekas no manis nesanāks dzīvē.
Bet es taču cenšos mainīties uz labo pusi!
UPD: Pēc divpadsmitiem es mistiskā kārtā sāku justies labāk. Vai tiešām tik spēcīgi var sevi ietekmēt, ka parasta diena izvēršas par tiešām neforšu pasācienu?
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |