Šodien es esmu lopā nostrādājusies. Divi zirgi kā nekā. To vienu (ne savu) es divas reizes nedēļā strādāju, lai nedaudz nopelnītu. 25 lati mēnesī jau nav "lielā" nauda, bet es jūtos lepna, ka varu kaut ko nopelnīt, darot ko tādu, kas ne katram ir pa spēkam - liedz talanta vai prakses trūkums. Tā ir laba sajūta, interesanta.
Bet nu Libreto (tas mans rūpjubērns) nu gan ir maigi izsakoties diezgan pretīgs radījums. Tieši pēc pišanās (PĀRNESTĀ NOZĪMĒ) ar viņu es uzkāpu mugurā Kalifiņam. Un es sapratu, ko nozīmē mans četros gados ieguldītais darbs. Ļoti liels darbs. Protams, ka ir bijušas (un ir arī tagad!) daudzas kļūdas, bet pamatā ir liels darbs un liela, patiesa mīlestība. Jā, es zinu, ka to zirdziņu man nopirka tētis. Liels viņam par to paldies! Kas zina, kas par cilvēku no manis būtu sanācis, ja man nebūtu bijis kāda, par ko iemācīties rūpēties. Iemācīties atbildības sajūtu. Un, jā, arī visi citi tēriņi ir uz tēta kakla. Bet manu ieguldīto darbu un jūtas neatsvērs nekāda nauda. Un es jūtos par sevi ļoti lepna. Un ir par ko:)
Šodien nebiju uz Dzejas dienu pasākumu, kurā ņemas jaunie dzejnieki :( Abet, tas bij vienīgais, kas mani interesēja. Pati vainīga - nevajadzēja līdz pussešiem rītā censties nabaga areemsam nodemonstrēt, ar ko labāka ir pamatota argumentēšana par skriešanu ar pieri sienā :) Katrā ziņā, kā izteicās bonhomme, ja es tā pasprēgātu ar darkz, tad man būtu bans;))) (esot it kā pārbaudīts praksē). Nu enīvei, gulēt es aizgāju pussešos, bet dzejnieki bij jau 12os, nevarēju sev tā nodarīt pāri un celties tik agri :)
Nu, vai nav vienalga. Tagad es ar brālīti (briiwdomaataajs) došos ar riteņiem līdz, iespējams, ka pat Vaivariem. Neviens cits neparakstījās uz šo ideju :) Wish me luck and strenght!
← Previous day | (Calendar) | Next day → |