|
Augusts 2., 2014
 | 20:15
Lai gan n-tās reizes esmu skumīgi pārdomājusi, ka ja varētu atļauties, dzīvotu viena pati un, uhhh, cik lieliski tas būtu, katru reizi, kad palieku mājās viena uz vairāk kā pāris dienām, es pilnībā izlaižos un saprotu, ka viena pati dzīvot nevaru. Nav tā, ka cūku kūts, bet kaut kāda apātija kaut ko darīt, pēc sevis traukus nomazgāt, drēbes nolikt vietā, ledusskapis tukšs - vazājos pa māju un pat slinkums uz veikalu aiziet vai ēst uztaisīt. Jo visu laiku ir sajūta, ai, vēlāk, vēlāk, tikām visu laiku prokrastinēju - skatos seriālus, stulbi blenžu internetā vai vienkārši griestos. Bet drēbes pašas koferī nesaliksies, vai ne? Pirmdien lidoju uz Bulgāriju. Lupatas visās krāsās izmētātas pa rakstāmgaldu, bet es joprojām neesmu pilnīgi neko izdarījusi. Puķes visos podos kalst nost, bet es tik eju garām - vēlāk, vēlāk. Samant, saņemies!
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
