Aprīlis 22., 2012

22:26 Šodien izbaudījām ritīgu svētdienas relaksāciju - devāmies uzspēlēt golfu, papusdienojām krogā ritīgā lauku ciematā, devāmies pastaigā pa zaļiem laukiem, salijām un dzirdējām pirmo negaisu, atgriezāmies pilsētā, devāmies uz mazu kafejnīciņu, dzērām neskaitāmas lattes un visu vakaru spēlējām "uno" kāršu spēli. Bet visskaistākais mirklis bija, kad kāda lauku ceļa malā ieraudzījām zaļu lauku, un es ar sajūsmas spiedzienu, pārlēcu pāri kaut kādiem brikšņiem, ieskrēju laukā un izplājos pa zāli. Spīdēja saule, viss apkārt smaržoja pēc zāles un puķēm. Viņš atnāca, apgūlās man blakus, un tā mēs vienkārši gulējām viens otram blakus, uzsūkdami saules starus un vērojot mākoņu veidotos tēlus, bet es visu laiku galvā domāju, cik ļoti gribu viņu paņemt sev līdzi uz mājām, uz Latviju, un parādīt viņam mūsu laukus, dabu, krēslainus mežus, saulainas pļavas, ezermalu, peldes vēsos vakaros, pirti, ugunskura un ceptas gaļas smaržu, gulēšanu siena kaudzē un visas tās lietas, kas man šeit tik ļoti pietrūkst. Lai viņš saprastu no kurienes nāku un kas esmu. Mūzika: jerry lee lewis - great balls of fire

(1 piebilda | piebilst)

Comments:

From: starsailor Date: 23. Aprīlis 2012 - 12:08 (Link)

cik romantiski!

(Reply to this)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi