|
Septembris 14., 2016
 | 10:49
Es zinu, ka es esmu briesmīga čīkstule un nekas nekad nav labi, bet vispār es jau biju nemanāmi ieslīdējusi rudens noskaņās - izvilkusi savus mīļākos papēžu puszābakus, sagatavojusi šalles (kas ir mans mīļākais aksesuārs), bet laiks spītīgi vasarīgs, bezmaz vai karstuma vilnis. Un man besī. Es esmu par slinku vasarām. Vasarām vajag beach body, jāskuj kājas un jādomā vai kāju nagiem atkal nagu laka nodrupusi. Rudenī var ēst vairāk, vīstīties piedodošos apģērba gabalos un dzert karstus dzērienus.
Es zinu, ka drīz ņaudēšu, ka auksti. Bet esmu arī iekārojusi šos paklāja svārkus, jo lai gan tie tiešām atgādina manas vecmammas paklāju, es redzu savā galvā, ka tie izskatīsies lieliski ar biezām zeķubiksēm un adītu džemperi.
|
| 14:08
Ilgi, ilgi sevi pārliecināju, ka negribu braukāt apkārt ar mopēdu. Iestāstīju sev, ka ja nevaru braukt ar motociklu, tad nebraukšu ne ar ko, jo lūk mopēds, tas taču bemaz vai bērniem vai veciem onkuļiem. Bet šodien, pateicoties darba kolēģiem, kuri kārtējo reizi man ieteica vispirms nolikt mopēda tiesības, tiešām aizdomājos, ka mopēds atrisinātu daudzas manas problēmas.
Tas ir skaidrs, ka motociklu es nenolikšu vēl krietnu laiku - man ir bail no iepriekšējā testa mēģinājuma. Ar mopēdu taču vajadzētu būt vieglāk. Noliekot mopēdu, varēšu vizināties pa pilsētu, pierast pie satiksmes un braucamrīka kā tāda. Mopēds ir salīdzinoši lētāks (lai gan jau esmu uzmetusi aci Vespai, jo ja ar mopēdu, tad vismaz tā lai skaisti, nevis kaut kāda plastmasas grabaža), lētāka degviela, apdrošināšana un es beidzot varētu tikt apkārt pilsētai - uz darbu, uz veikalu un tamlīdzīgi sīkumi, kas šobrīd sagādā galvassāpes. Arī, ja gribētu pārvākties, nebūtu ierobežojuma kuros pilsētas stūros varētu dzīvot.
Tikai pārvarēt general fear kopš iepriekšējā testa fiasco.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |