Septembris 13., 2016
| 14:19 Nekādu prieku nebija. Viss, ko atceros, mani ieveda procedūru telpā ap 10.45, noguldīja uz sāniem, sapūta kaklā anestēziju, ielika mutē plastmasas cauruli un pēc 5 minūtēm ielaida vēnā zāles. Likās, ka pagāja 5 sekundes, kad pamodos palātā, gultā un pulkstenis rādīja 12.30. Pilnīgs melnais caurums galvā. Izrādās, ka esot bijis ļoti grūti man veikt endoskopiju 'due to emotional distress'. Arī atradu, ka esmu Whatsapp ap 11.30 sūtījusi draudziņam voice messages, izklausoties pavisam normāla, tikai ļoti nogurusi, sakot, ka procedūra ir beigusies un skaidrojot kurā nodaļā mani atrast.
Tātad esmu bijusi pie pilnas apziņas visu procedūru, bet sitiet nost, nevienas atmiņas. Jūtos mazliet nepatīkami, ka esmu kaut kā sarežģījusi procedūru - nez, varbūt spārdīju dakterus? Bet tās melnās caurules, kuras viņi liek iekšā, tiešām bija baisas. Uzreiz man lika atcerēties to 'Stranger Things' sezonas finālu, kur Billijam mutē bija kaut kāds briesmoņa tausteklis, kuru veselu mūžību vilka ārā.
Ā, jā. Pankreatītu neatrada. Es visu šo laiku zinu, ka man nav nekāds pankreatīts.
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |