|
Septembris 3., 2016
 | 09:09
Mēs dzīvojam uz tāda dīvaina stūra (tiešākajā vārda nozīmē 'uz stūra'- viesistabai ārējā siena ir puslokā), kur vienmēr piektdienu un sestdienu vakaros visi tusētāji un klubotāji iet garām mūsu mājai. Un tad katru nedēļas nogali guļam ar savu atvērto logu un klausamies visādus pigorus - sadzērušos pārus, kuri streipuļo mājās ap diviem naktī un izlemj skandalēt pa visu ielu, vientuļos onkuļus, kuri vienkārši grib skaļi ar sevi parunāt, bravūrīgas jauniešu grupas utt.
Bet vakar pamodos ap 3 naktī no kārtējās jauniešu grupas, bet šoreiz bija savādāk - ieklausījos un visi bija itāļi. Un viņi visi tādā itāļu manierē (vai vismaz es to iedomājos par itāļu manieri), sakliedzās, es pilnīgi jutu, ka rokas tik vēzētas izteiksmīgos žestos un kas tik vēl ne. Un es pat nebiju dusmīga. Gulēju gultā, smaidīju un domāju cik tā itāļu valoda ir skaista un vai es kādreiz to dzīvē iemācīšos.
Man vienmēr ir bijis sapnis iemācīties daudz valodu.
Bet tagad aidā uz spāņu valodu, kur atkal neesmu neko mājās mācījusies. Šitādiem izgājieniem, par nekādu poliglotu nekļūšu.
|
| 13:57
Pēdējās pāris nodarbības spāņu valodā mēs drillējam ēdienu nosaukumus, ēdienreizes, ēdamlaikus un man ir neskaitāmas reizes jāuzskaita ko un kad ēdu es, mani vecāki, vecvecāki un draugi. Ņemot vērā, ka manas ēdienu nosaukumu zināšanas ir stipri limitētas, turklāt ar laiku tas viss kļūst ļoti apnicīgi, es īpaši nepiedomāju pie loģikas un arī manu skolotāju tas neuztrauc.
Tā rezultātā man ir alkoholiķi vecvecāki, kuri katru rīt brokastīs dzer alu un vīnu, un pārējiem ģimenes locekļiem vienmēr ir caureja, jo viņi vienā ēdienreizē ēd zupu, hamburgerus, garneles un dzer pienu.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |