|
Jūnijs 30., 2016
 | 21:09
Iemetīšu es te arī savus piecus centus par to Breksi. Domāju, ka man noveicās, ka uz to laiku biju Latvijā, jo varēju tā salīdzinoši vēsāk uz to visu noskatīties, esot Latvijā un līgojot nebija laika ne par ko cepties. Bija, protams, šoks, kad Jāņu rītā izvilkos no savas piejūras mājiņas un uzzināju no draugiem, ka nobalsojuši pret ES. Tiešām, tiešām negaidīju. Man liekas, neviens negaidīja.
Bija dusmas, bija bailes. Tā neskaidrība - kas notiks, kas ar ekonomiju, kas ar darbu, kas ar universitāti. Tad tikai lasi soc. mēdijos nez cik dienas kā cilvēki diršas un viens uz otru rāda ar pirkstiem un dzēš radiniekus no draugiem ārā utt. Nu i palasījos un nomierinājos. Es te pērties ne par ko netaisos, sēdēšu klusi maliņā un vērošu. Ja paliksim nedaudz nabadzīgāki, pārdzīvošu. Galvenais lai šitie lauķu ksenofobi neaiztiek, tas, šķiet ir vienīgais, kas uztrauc.
Tfu, tfum gandrīz 8 gadu laikā man nav bijusi neviena situācija, kad kāds būtu aizticis, par imigranti saukājis vai mājās sūtījis. Ceru, ka pamanīšos izvairīties no tādām situācijām.
Ja paliks pavisam slikti, vākšos prom. Kur? Nu gan jau izdomās. Ja jau vienreiz nomainīju valsti, varu to izdarīt vēlreiz. Nezinu vai man putni galvā, bet man ir pilnīgs miers.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |