|
Augusts 19., 2015
 | 20:57
Gribu atkal rakstīt cibā. Nu tā kā agrāk - daudz un dikti, jo ir taču tik forši vēlāk palasīt, pagremdēties atmiņās par veciem sirdsēstiem un izsmieties cik esmu bijusi jauna un naiva. Bet galīgi man nevedās ar rakstīšanu. Nezinu vai kļūstot vecākam dzīve kļūst mazāk interesanta, varbūt domas kļūst par sarežģītu lai visu varētu tā viegli un vienkārši nodokumentēt? Iespējams, kad pats redzi, ka klūpi vienās un tajās pašās bedrēs, kur kriti vairākus gadus atpakaļ, paliek kauns to atzīt sev un citiem? Kas zin.
Pēc trīs nedēļām dodos prom, esmu apņēmusies sākt ceļojuma blogu - esmu nopirkusi domēnu, viss notiek. Es nezinu kā es tam visam pa vidu vēl ko ierakstīšu cibā. Ciba ir sajūtām, ciba ir priekiem un skumjām, nevis jūsmīgiem ceļojumu aprakstiem.
Bet šovakar palasīšu savus vecos ierakstus un pagremdēšos atmiņās - par darbiem, par draugiem, par neskaitāmas reizes salauzto sirdi un nebeidzamajiem laimes meklējumiem.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |