Novembris 30., 2014

15:54 Pēdējā laikā ar Karlu skatamies ļoti daudz korejiešu filmu. Vairāk jau tapēc, ka viņš vienmēr ir bijis Āzijas filmu fanāts (kā arī studējis japāņu valodu), bet tagad vēlās mani iepazīstināt ar šo lauciņu. Šobrīd manā kontā jau vairākas korejiešu filmas, un man tiešām patīk. Patīk, ka filmas ir daudz savādākas, savādāki skatu punkti, savādāka uztvere, arī filmēšanas stili, mūzika. Ļoti patīk korejiešu sievietes - man liekas, ka viņas ir ļoti, ļoti skaistas. Vakar skatījāmies "The Classic", kas varētu būt raksturojuma kā korejiešu "Notebook" variants - grandiozs mīlas stāsts, kur var gan pasmieties, gan paraudāt. Bet korejieši ir nepārspējami raudamajās vietās. Lai gan esmu raudulīga būtne, pie korejiešu filmām kaucu tā, ka vēl nākamajā dienā var redzēt, ka esmu raudājusi. Vakardiena nebija izņēmums - filmas beigās klusi raudāju segā, cerot, ka Karls nepamanīs, bet pāris asaras izvērtās plūdos, jo skumjais moments tikai stiepās un stiepās garumā (pat kad filma beidzās, un ar Karlu pārrunājām stāstu, man atkal sākās asaru plūdi, jo nebiju piefiksējusi ko īpaši skumju! Raudāju vēl 15 minūtes pēc filmas beigām!). Beigu beigās izrādījās, ka Karls jau bija sagatavojis man salvešu paciņu gultas stūrī! Neskatoties uz asaru plūdiem, ļoti, ļoti iesaku! P.S. Visinteresantākais, skatoties korejiešu filmas, ir fakts, ka korejiešu meitenes/sievietes ir ļoti agresīvas. Vēl neesmu redzējusi nevienu filmu, kur viņas nekliegtu un neklapētu savus vīriešus, ja kaut kas nav pa prātam. Un vīrieši skraida apkārt kā tādi jēriņi un dara visu, kas no viņiem nepieciešams. (Tas, protams, filmās, kur attēlotas mūsdienas). Un man likās, ka es esmu prasīga un iecirtīga.

(7 piebilda | piebilst)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi