|
Novembris 27., 2014
 | 15:43
Es esmu tik ļoti vīlusies Perfect Strangers projektā. Labi, ne pašā projektā kā tādā, bet cilvēkā, kurš man tika izlozēts. Šodien saņēmu savu vēstuli, kas bija kaut kādas jocīgas ilustrācijas par kara laika ēdienu un neizsakāmas izcelsmes kartiņa. Nekādi paskaidrojumi kas tas ir, kāpēc tieši tas man ir atsūtīts, nekāda vēstule, pat ne īsa zīmīte.
Es cerēju, ka šis projekts ļaus man iepazīt kādu cilvēku otrā pasaules malā, dalīties ar daļiņu sevis, savas dzīves, vai iepriecināt kādu. (Un tajā pašā laikā es cerēju, ka kāds dalīsies ar mani, vai, ka, vismaz tajā visā būs kāds cilvēcīgums - t.i. kaut vai neliela zīmīte no otras personas būtu jauki!)
Es vairākas dienas skraidīju apkārt, meklējot lietas savai paciņai - vietējo, īpašo Ziemassvētku tēju, kas iepakota skaistā svētku bumbulī, kuru kārt eglītē, vietējo šokolādi, kas ir vienkārši unikāla gan iepakojuma, gan garšas kombināciju ziņā, un nāk no mana apgabala, kā arī latviešu gardumus, kas vairāk no manas dzimtās puses. Atradu kartīti, jo tā meitene bija uzrakstījusi, ka viņai patīk pastkartes, uzrakstīju arī nelielu vēstulīti.
Es pat biju specifiski uzrakstījusi savā aprakstā, ka vēlos lai cilvēks pastāsta par sevi, padalās ar savu stāstu.
Nu neko. Gribēju kā labāk, sanāca kā vienmēr. Atkal par daudz par visu piedomāju un cerēju, ka arī kāds cits domā līdzīgi kā es. Cerams, ka vismaz viņai patiks.
|
 | 16:34
Bet uz labās nots - mans eliksīrs taču atnāca. Gaidīju, ka sūtīs 2 nedēļas, bet atnāca divās dienās! Viņiem laikam UK ir kāds izplatītājs. Vakar pirmo reizi uzsmērēju pirms gulētiešanas - vēl par agru ziņot par rezultātiem, negaidu brīnumus vienā naktī, bet seja šodien bija ļoti maiga un mirdzoša. Bet ļoti iespējams, ka man tā tikai liekas, jo es gribu lai ir maiga un mirdzoša! :D
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |