Maijs 17., 2014


20:06
Šodien devāmies izbraucienā ar kanoe laivām - noairējām kopā ap 12 jūdzēm, 4 stundu garumā ar pusdienām krodziņā, upes malā. Man ir tāda sajūta, ka mana kreisā roka drīz vienkārši nokritīs, man ir apdegusi seja un rokas, bet es jūtos pārlaimīga. Tā bija tik lieliska pieredze, ņemot vērā, ka nekad neesmu neko airējusi! Nezinu kas ar mani notiek, es skolā vispār nebiju nekāds sportiskais zaķītis, nekur īsti nepiedalījos, no visa bija bail, bet jo vecāka palieku, jo vairāk velk uz visu pēc kārtas - skriešanu, sporta zāli, kalnos kāpšanu, airēšanu, tagad gribu izbraukt ar kajaku. Patīk sajūta, atnākt mājās pēc garas dienas, just, ka viss ķermenis ir pārguris, bet zini, ka esi izspiedis sevi līdz maksimumam. Patīk redzēt kādus limitus varu pārvarēt, ko varu sasniegt. Kaut kas tajā visā ir. Nākamnedēļ eju spēlēt skvošu. Cik forši, ka man ir arī aktīvi draugi!

(piebilst)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena
master of procrastination - 17. Maijs 2014

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Links
my tags
architizer
pēdējie klabojumi

> Go to Top
Sviesta Ciba