|
Maijs 9., 2014
 | 21:35
Vīnogas ir skābas un viss ir slikti. Man vairs nesāp tik briesmīgi kā sākumā, bet tagad tās sāpes ir pārgājušās tādā kā uzbāzīgā čīkstoņā kaut kur galvas aizmugurē un ir vēl vairāk neizturamas kā jebkad. Pusi dienas ilgpilni sapņoju, ka izrauju tās sasodītās pariktes no mutes ārā, iesviežu miskastē un par visu nospļaujos. Gulēt vispār ir neērti, nezinu ko es naktīs daru, kā sakožu zobus, bet, kad mostos no rīta, visa mute ir stīva, sāp un nepatīkami.
Un visvairāk nepatīk, ka joprojām ir deformēta runa - šļupstu uz velna paraušanu. Es vairs vispār negribu runāt ar cilvēkiem un socializēties, ko neviens nesaprot, jo neesot jau tik traki. Bet man gribās stāvus zemē iedzīties, kad es runāju par nopietnām lietām tā kā mazs bēbis. Ar pazīstamiem vēl tā, bet es nopietni apsveru nekur neiet pa brīvdienām cilvēkos, kamēr šlupsteklis nebeigsies.
Un jā, gan jau būs labi, bet tās sāpes ir mani ļoti, ļoti nomākušas.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |