|
Marts 19., 2014
 | 08:47
Ziniet to sajūtu, kad kādu dienu, pavisam nejaušā vietā un laikā, uz mirkli ievērojat kādu cilvēku bez īpaša iemesla? Vai arī iemesls ir muļķīgs - savāda frizūra, interesantas drēbes, savdabīgi sejas vaibsti, you name it. Pēc 5 minūtēm šis cilvēks jau ir aizmirsts un jūs turpinat savas ikdienas gaitas. Bet tad, pēc 4 dienām, jūs ievērojat to pašu cilvēku pavisam citā vietā, teiksim, parkā, otrā pilsētas pusē, caur kuru steidzīgi dodaties uz sporta zāli. Un tad, vēl pēc pāris dienām, pilsētas centrā, uz mazas ieliņas, pa ceļam uz darbu. Un tad šis cilvēks ievēro arī jūs, to var redzēt viņa acu skatienā, ka atpazīst. Un tad tu cilvēks ej uz darbu, viss tāds nedaudz apjucis un domā par to kā uz pasaules dzīvo miljardiem cilvēku, kas diendienā iet viens otram garām, nereģistrējot to otru cilvēku, bet tad, viens klikšķis un pilnīgi nepazīstams cilvēks ir ievērots un tu pat attopies vēl aizvien par viņu domājam, strebjot savu rīta kafiju un lasot ziņas.
|
 | 13:37
Nopietni, kas notiek ar mani? Es visu, visu, nolāpīto laiku gribu ēst. Katru dienu viss beidzas ar mani, skrienot uz tuvāko veikalu un pērkot kūku vai sāļos riekstiņus. Un es ēdu līdz nelabumam, goda vārds. Šodien izēdu divas (nelielas gan) čipsu pakas, vismaz nopirku lēcu čipsus (no lēcu miltiem vai kā tml, kas viss ir bez glutēna un kviešiem, GMO utt), bet tik un tā! Man vienkārši jāsāk atstāt nauda mājās, vai? Viss par ko es varu domāt ir ēdiens un pēc tam vaidēt aiz sava uzpūstā vēdera. Kas notiek??
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |