Marts 8., 2014
| 16:26 Man kaut kāds pavasaris galvā. Ārā spīd saule, puķes zied, bet man gribas pārmaiņas. Nopirku savu pirmo, pirmo (!!!) lūpukrāsu. Spilgtā, košā, koraļļu krāsā. Nopirku tonējošo šampūnu, gribu iemēģināt jaunu matu krāsu, bet negribas sasteigt, tapēc tikai šampūns. Man pēdējā laikā ir apsēstība ar rižiem matiem. Pēkšņi liekas tik skaisti, ka traks var palikt. Uz ielām vien redzu rižas meitenes. Pēdējos gadus esmu blondīne, bet koledžas laikos biju riža, biju sarkanmate un patika. Nezinu kas tas ir man tagad uznācis, zemapziņas ilgas pēc trakajiem gadiem? Nopirku lielos ruļļus, beidzot iemācīšos lietot, taisni mati piegriezušies līdz kaklam, turklāt saskatījos "American Hustle" un iemīlējos Eimijas Adamsas atveidotajā varonē un viņas lokainajos matos. Pavasaris ne tikai iepirkumu groziņā - sporta zālē visu laiku saskrienos ar to trenneri, pie kura bija nodarbība. Meiteņu intuīcija saka, ka viņam patīku - vienmēr nāk papļāpāt, luncinās kaut kur apkārt kamēr es vingroju. Man nav iebildumu, man tikai vēl vairāk motivācija un kaut kas interesants dzīvē notiek. Nekādā protams sliktā nozīmē. Cilāju svarus jau divas nedēļas, ļoti, ļoti patīk. Nezinu vai ir baigās izmaiņas, jo es sāku, jau esot paliesa un ar muskuļiem, bet forša sajūta, kad cilā svarus un dažreiz ir pat labāk kā dažiem džekiem, pozeriem, kas uz zāli nāk tikai spogulī paskatīties. Patīk pašai skatīties kā viss ķermenis strādā, cik daudz varu no sevis izspiest. Nespēju noticēt, ka kādreiz domāju, ka vingrojumi un svaru celšana ir garlaicīga. Man ir tik interesanti tagad iet uz zāli, negribās nemaz skrejceliņu un riteni atcerēties. Un nobeidzot uz labas nots, nākamnedēļ man ņems zobu nospiedumus, viss tiek sūtīts uz Ameriku, domāju, pēc kāda mēneša manas neredzamās breketes būs mutē un ceļojums var sākties :)
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |