Janvāris 6., 2014

18:24 Vakar beidzot saņēmu asins analīžu rezultātus, ārsts man atkal bija iešķiebts tāds, kas manī nemaz neklausās un cauri vien skatās, bet es tikai palūdzu izprintēt rezultātus un aizgāju mājās pati skatīties. Cik nu saprotu, izskatās, ka esmu daudz labākā posmā nekā pirms gada - dzelzs līmenis pieaudzis, vitamīns b pieaudzis, viss smuki pa vidu starp normām un, pats galvenais, ko es gribēju zināt, manī ir ļoti maz testosterona, jūtos kā supersieviete. (Man bija ļoti bail, ka iespējams man ir par daudz testosterona, kas pie vainas matkritim). Un šī nedēļa patiešām tāda stipri sievišķīga - vakar dzēru kafiju ar Elu pilsētā, šovakar vakariņas restorānā ar meitenēm, rīt pusdienas ar bijušo kolēģi, parīt frizieris, aizparīt manikīrs. Bezmaz vai sajūta, ka tiešām kļūstu par dāmu, varbūt jānopērk lūpukrāsa?? Pilnai laimei tarucē tikai fakts, ka kaimiņu studenti atgriezušies no svētku brīvdienām, jau sēz pagalmā, kliedz un auro, smejās tā, ka ausis krīt ciet. Jau pilnīgi nvaru sagaidīt kad visa māja atkal smirdēs pēc zāles. Jā, esmu omīte, kurai patīk dzīvot mierā. Brīvdienās lai dara ko grib, kapēc jākliedz darba dienās?

(1 piebilda | piebilst)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi