|
Decembris 16., 2013
 | 21:04
Šodien pirmo reizi mūžā skaloju ausis. Labi, ausi. To kreiso, aizkritušo, vēl no Spānijas. Taču aizgāju pie ārsta pirms divām nedēļām lielās šausmās, ka puskurla, bet izrādās man auss pilna ar sēru. Skaidrošu, ka gan ne tapēc, ka es nemazgātos un ausis netīrītu, bet no motocikla ausu puļķiem un cik daudz biju pakļauta skaļām skaņām, divas nedēļas braukājot apkārt. Uzdeva man pilināt ausī olīveļļu un pēc pāris nedēļām nākt uz skalošanu.
Kad nu beidzot tā skalošana pienāca, šausmīgi sabijos, īpaši sēžot ārsta kabinetā. Prasīju vai sāp - it kā nē, dažiem neesot pārāk patīkami, bet jāuzmanās, ka var savainot ausi. Nu neko, nosēdos krēslā, iedeva man krūzīti ko turēt pie auss, kad viss tas sērs nāks ārā, ieslēdza mašīnu, sāk viss rūkt un dūkt, tikai nekāds ūdens nenāk ārā. Ilgi, ilgi tur čakarējās ar to aparātu, bet man jau kājas nejūtīgas, tiešām bail, pilnīga neziņa. Bet tajā brīdī, kad tā mašīna ieslēdzās, man bija šoks uz sekundi, jo nekas nesāpēja vai nebija nepatīkami - vienkārši nenormāli kutēja ausī. Kutēja tik ļoti, ka locījos pa savu krēslu vienos smieklos, asarām acīs. Ārsts palika diezgan aizkaitināts, bet man tas ūdens ausī burzguļo, kājas raustās un smiekls pa pirmo. Ar visiem smiekliem, divās minūtēs auss bija tīra un man sajūta kā Supermenam, tāda dzirde, ka tik turies. Tagad, kad viena auss iztīrīta, liekas, ka otra, tā, kas visu laiku it kā bija tīra, ir galīgi aizsista. Ieteica atnākt vēlreiz, arī otru iztīrīt. Bet es beigu beigās nespēju noticēt, ka man tik ļoti kutēja!! :)
|
|
|
|