|
Novembris 3., 2013
 | 17:09
Ļoti ģimeniskas brīvdienas aizvadītas - ar draudziņu palikām mājās, vakar uztaisīju visgaršīgāko kartupeļu biezeni pasaulē (mana īpašā recepte ar daudz sviesta, daudz piena, pipariem, sieru un sinepēm) ar ceptām desiņām un sīpolu mērci, bet šorīt uzcepu pankūkas, kuras tika noēstas ar nutellu/cukuru un citronu sulu. Lai pavisam droši sev varētu piešķirt kulināres titulu - esmu uztaisījusi arī baltās šokolādes siera kūku (ar ingvera cepumu pamatni) šīvakara vakariņām ar draugiem.
Liekas jau, ka viss ir skaisti un tā kā vajag, bet realitātē es mokos ar darbu. Es visu daru ļoti lēni un darbs ir grūtāks kā es gaidīju. Darbi, kas man jādara mani kaitina, jo vienmēr kāds ir pirms manis ir ko zīmējis un manas domas nesakrīt ar pirmo variantu, un dažbrīd man nav ne jausmas ko tas pirmais cilvēks vispār ellē ratā ir domājis, bet tajā pašā laikā neesmu tik pārliecināta par sevi, ka esmu tik gudra, ka tieši man ir taisnība. Un tik daudzas lietas angļu būvniecībā ir savādākas un man neizprotamas, īpaši angļu kaislība uz ķieģeļiem un 130 veidiem kā ar tiem kaut ko uzcelt. Piektdien, kad gribēju palikt ilgāk, mani aizsūtīja mājās stundu pirms darba beigām, sak, ej, izbaudi savas brīvdienas tā paagrāk, bet mans dators mani ir pievīlis savā spējā turēt līdzi jaunākajām programmām un tā arī reāli neko neesmu izdarījusi, ko biju ieplānojusi brīvdienās darīt. Rīt noteikti būs saruna ar Andiju, un man tiešām ir bail vai es tur palikšu, ja šitā turpināšu.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |