|
Oktobris 17., 2013
 | 18:03
Mans jaunais blenderis un mājās gatavotais humuss ir mani pievīluši un atstājuši savādu rūgtuma piegaršu mutē - gan filozofiskā, gan nepārnestā nozīmē. Blenderis likās tāds zvērs - nezinu cik tur kilogrami tā svara, bet viss laikam tajā metālā un stikla traukā. Ar humusu blenderis smagi cīnījās, ka man visu laiku bija jāiet talkā ar karoti apmaisīt, pabīdīt zirņus malā, pa laikam saņemot pilnu seju zirņu un ķiploku gabaliem. Tā mēs tur mocījāmies 15 minūtes, un pat tagad, kad jau liku humusu ledusskapī, mēģināju ieēst vēl vienu cerīgu karoti - uzkodu uz veselas ķiploka daivas.
Un humuss? Nu ko tas humuss, laikam gan mana vaina bija, ka saliku par daudz sezama pastas - tahini, tagad tāda rūgta piegarša, kas tam tahini ir raksturīgi. Laikam pārāk esmu arī atēdusies tos visus veikala humusus - īpaši karamelizēto sīpolu humusu. Uz šito vairs neceļās. Bet nu neko, gan jau ar burkāniem pa brīvdienām noēdīšu.
Phe.
|
 | 20:48
Bet ja jau par zābakiem, tad par zābakiem. Es mīlu zabākus, bet man nav neviena paša lieliska zābaku pāra (es jau dzirdu jūs saucam, ka situācija ir steidzami jālabo, bet finansu plāns man tuvākajiem mēnešiem ir jau aizpildīts, es nudien nezinu kur vēl zābakus tajā visā iespraust - jācer vien uz galvu reibinošu karjeru jaunajā darbā un milzīgu algas paaugstinājumu).
Man ir ļoti skaisti, brūni augstpapēžu zābaki, bet lai vai kas izdomāja šo zābaku modeli, ar cilvēka anatomiju nedraudzējās. Papēdis ir pavisam vidusmēra un zābaki, kā zābaki, bet ja man jānoiet pa ielu vairāk kā 5 minūtes, man sāk briesmīgi kāju raut krampjos, es jūtu visas cīpslas savā pēdā, gribu krist pie zemes un izbeigt šīs mocības. Tā tie zābaki man put kādā kastē, līdz vienu dienu man būs, hmm, personīgais šoferis, kas mani vedīs uz vietām, kur varēšu smalki sēdēt skaistā krēslā un visiem rādīt savus skaistos zābakus, tā īsti nestaigājot.
Paši labākie zābaki manā mūžā bija (jā, tieši tā), nocenoti zābaki no ASDA (lielveikals Anglijā, turklāt vēl no lētākā gala). Man bieži izdodas atrast zābakus uz atlaidēm, jo 3 izmēru reti kurš pērk. Ja godīgi, man pašai ir 4 izmērs (37), bet bieži esmu uzņēmusies risku, ka tos mazos apavus iestaigāšu. Lielākoties iestaigāju arī. Bet tie zābaki bija lieliski, laikam pat lētāki kā pudele viduvēja alkohola, bet nogāju vairāk kā divus gadus, likās, ka staigāju pa mākoņiem, izskatījās vienlīdz labi ar biksēm, svārkiem, bez nekā, visu ko vien varat izfantazēt. Šajā pavasarī sapratu, ka nu ir cauri, jo abi purngali bija atplīsuši, papēži nodiluši līdz pēdējam, ar lielām skumjām atvadījos. Nekad vairs neesmu tādu fantastiku atradusi. (Kamēr zābaki, kurus nopirku no zināma high-street veikala, par gandrīz simts naudiņām, noplīsa jau pirmajā gadā - ej un izpīpē).
Pagaidām mēģinu zābaku vietā izlīdzēties ar skaistiem zamša puszābakiem no Dune. Viens no maniem pēdējo gadu labākajiem ieguldījumiem. Apsveru domu, ka arī garie zābaki būs turpat jāpērk.
|
|
|
|