Septembris 22., 2013


18:11
Jau vairākas dienas pēc kārtas redzu sapni, kurā krīt zobi - vienā dzeroklis, citā acu zobs, bet krīt tik un tā. Mostos sabijusies un satraukta. Pēdējo reizi man krītošo zobu sapnis bija, kad man bija 17 un man bija pasmaga depresija. Krītošo zobu sapnis tulkojas kā uztraukums, panika, dzīves pārmaiņas. Cik nu tas ir patiesi, nezinu, man it kā nav nekāda uzskatāma stresa vai panikas. Vēl šodien, braucām atpakaļ no Karla drauga kāzām, sēdēju motocikla aizmugurē, klausījos mūziku, grozīju galvu, skatījos apkārt un smaidīju cik viss ir jauki un cik apmierināta jūtos. Jā, ir sīkumi, kas varētu būt labāk, bet viss ir risināms.
Bet no rīta ar šausmām skatījos uz zobupastas tūbiņu un visu laiku galvā rēgojas drūpoši, pūstoši zobi. Varbūt es par daudz par tām breketēm domāju?
Un vēl, no visa apjukuma, no rīta atvēru acis, paskatījos uz draudziņu, nomurmināju kaut ko krieviski un atkal aizsnaudos :D

(4 piebilda | piebilst)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena
master of procrastination - 22. Septembris 2013

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Links
my tags
architizer
pēdējie klabojumi

> Go to Top
Sviesta Ciba