|
Aprīlis 19., 2013
 | 21:37
Jau kopš sāku strādāt, ar manu līgumu atnāca arī forma pieteikties uzņēmuma pensijas shēmai. Nekad tā īsti par pensiju nebiju domājusi, bet pēdejā laikā ik pa laikam apskatu to pensiju un šovakar izlēmu papētīt investīciju iespējas. Kaut kur galvā maļas doma, kapēc ne? Jā, varbūt, ka es aizbraukšu uz citu valsti, varbūt es paceļošu, bet tas, ko es būšu iemaksājusi savā pensijā nekur nepazudīs, kamēr vien nepienāks mans pensijas vecums. Un es jau varu gribēt tagad ceļot, izbaudīt dzīvi, bet tajā pašā laikā es zinu, ka uz vecumdienām es gribēšu dzīvot komfortabli, nemokoties, skaitot pēdējo naudu.
Turklāt viss ir tik vienkārši - es maksāju savu daļiņu, man pienākas nodokļu atvieglojums 20% apmērā no summas, ko es maksāju, tātad ekstra nauda manā kontā no valsts + mans uzņēmums no savas puses maksās 1.5x lielāku summu, nekā mans ieguldījums. Es parēķināju, ka ja katru mēnesi atlikšu vien 20 naudiņas, kuras uz visa fona, visticamāk, nejutīšu trūkstam, manā kontā ieripos 60, kas nebūt nav slikti.
Tagad tikai jāizlasa materiāli un jāizlemj kā vēlos savu naudu ieguldīt - šeit arī nāk talkā zināšanas, kas iegūtas darbā. Šādos brīžos, domājot par tādām lietām, mani pārņem jocīga sajūta. Savā galvā es joprojām esmu bērns.
Mūzika: justin timberlake - love stoned/i think she knows
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |