|
Jūnijs 29., 2012
 | 17:54
Šodien oficiāli, uz papīra, esmu paziņota par tuvredzīgu, vajag brilles. Bet ak tu dieniņ, šitādu jautrību sen nebiju piedzīvojusi, gribu iet uz acu pārbaudēm katru nedēļu! Vispirms mani iztaujāja tik sīkumaini, ka likās, esmu policijas nodaļā. Tad bija jāskatās uz mūžvecajiem burtiem, bet pēc tam sākās pigori ar Harija Potera briļļukiem, kur tikai mainītas simtiem lēcas, un tad tas dakteris man vēzējās priekšā ar visādām lupām, un man bija jāsaka ar kuru varu labāk saskatīt burtus. Centos būt godīga, jo patiesībā man ir fotogrāfiska atmiņa, un es tās burtu rindas uzreiz iegaumēju. Kad briļļu spēle bija beigusies, tad nez no kurienes parādījās baismīgs apparātuss, kas izskatījās pēc ritīgas pistoles - bija jābolās iekšā uz sarkanu gaismu, kamēr, pēkšņi, pavisam negaidot man acī iešāva nelielu gaisa strūklu, ka salēcos un gandrīz bikses piečurāju. Trakākais bija gaidīt to pašu likteni otrai acij, jo nu jau zināju kas būs - sajūta tāda kā uz nošaušanu :D
Pēc tam bija jāliek acs apsējs kā pirātam un jāliek galva lielā baļļā, kur visādas gaismiņas apkārt mirgo, jāskatās vienā punktā un jāsaka cik punkti pa sāniem parādās. Nezinu ko tas īsti nosaka, bet nepārspīlēšu, ka man tur bija jautri līdz tādai stadijai, ka beigās likās, ka esmu dzērusi. Nu un pašās beigās, saldajam ēdienam, desmit minūtes spīdināja man acīs spilgtu gaismu un skatījās ar mikroskopu, kas bija vienkārši nogurdinoši.
Neko no cipariem uz sava papīra nesaprotu, bet labajai acij viss uz pusi lielāks. Pašās beigās vēl aizgāju aplūkot brilles, bet pārdevēja bija tik izteikti uzbāzīga, ka man sāka likties, ka viņai maksā komisiju, jo nu bāzās man virsū ar kaut kādām brendīgajām brillēm nez cik reizes, lai gan vēsi noskaldīju, ka man brilles vajadzēs tikai dažreiz, uz ko sāka klukstēt, ka ja nu uz randiņu jāiet un tā. Mī šokā, kam man uz randiņu brilles. Ja nu vienīgi reizēm Kristoferu pakacināt, jo, izrādās, ka ar brillēm es izskatoties pēc porno zvaigznes (nu kādi kuram tie skaistuma standarti).
|
|
|
|