|
Aprīlis 23., 2012
 | 17:34
Šodien frendlistē daudz ierakstu par svaru, uzbarošanos, notievēšanu, ēšanas paradumiem, es tad ar. Nu vispār vienkārši darbā nebija ko darīt, skumji apcerēju pēdējā mēneša laikā pienākušos 4 kilogramus un izveidoju kaujas plānu:
- beigt dzert melnās tējas (kā anglijā pierod visu laiku iedzērt tēju ar pienu. skumji? cuppa! kas labs noticies, iedzer tēju? izliji? tēja! un tā uz riņķi vien!) un kafijas, censties pāriet tikai uz zāļu tējām.
- ēst ļoti daudz dārzeņu, pēc iespējas svaigākos veidos un augļus saprātīgos daudzumos (daudz cukura tomēr)
- izēst savu pieliekamo un sākt iekoorporēt tajā gluten-free produktus. varbūt ir dārgāk, bet vienkārši sākšu ēst mazāk porcijas un būs ok. man kāda jauka dāma veselības veikalā šo ieteica, kad sūdzējos par to, ka pastāvīgi pūšas vēders no visa. necentās man iesmērēt kaut kādas tabletītes, vienkārši pateica, ka pie visa vainīgs glutēns un slikti pārstrādāti kvieši mūsu uzturā.
- izskaust visādus procesētos ēdienus no savas ēdienkartes, visādus gatavos maisījumus, pusfabrikātus, censties visu maksimāli gatavot pašai - labi, ka man ir tas azarts, man vienkārši ir kauns pirkt kaut kādus gatavos ēdienus.
- 2x nedēļā ēst zivis, jo tas vienkārši ir labi un garšīgi
- dzert to sasodīto ūdeni
- uz patīkamākas nots - atstāt vienu dienu nedēļā, kad drīkst ēst ko sirds kāro (saprāta robežās), jo es sevi pazīstu - strikti ierobežojumi padara mani depresīvu un liek norauties un uzēsties trīs reizes vairāk kā parasti.
Interesants fakts, ne gluži par ēšanas tēmu - vakar izlasīju, ka jojoba oil ir vistuvākā eļļa pēc sastāva tai eļļai, kuru mūsu āda izdala, lai pati sevi mitrinātu. Tieši šī iemesla pēc, īpaši noderīga cilvēkiem, kas cieš no pumpām un taukainas sejas ādas. Smērējot šo eļļu uz sejas (mazos daudzumos) ir iespējams apmānīt ādu, ka tā ir pietiekoši mitrināta un āda neražo tik daudz savas dabīgā eļļas, tādējādi nenosprostojot poras. Vakar pamēģināju uzsmērēt krēma vietā uz sejas, sajūtas patīkamas, ļoti maiga sejas āda un labi mitrināta visu dienu.
|
 | 21:57 - alain de botton: status anxiety
In his "Discourse on the Origin of Inequality" Jean-Jacques Rousseau went on to sketch the history of the world not as a story of progress from barbarism to the great workshops and cities of Europe, but as one of regress away from a privileged state in which we lived simply but had the chance to sound out our needs, towards one where we were apt to feel envy for ways of life with few connections to our own characters. In technologically backward pre-history in Rousseau's state of nature, when men and women lived in forests and had never entered a shop or read a newspaper, the philosopher pictured people more easily understanding themselves, and so being drawn towards essential features of a satisfied life: a love of family, a respect for nature, an awe at the beauty of the universe, a curiosity about others, and a taste for music and simple entertainments. It was from this state that modern commercial "civilization" had pulled us, leaving us to envy and yearn and suffer in a world of plenty.
|
|
|
|