|
Aprīlis 10., 2012
 | 06:47
Briesmīga nakts ar grozīšanos, bezmiegu un trauksmainām domām. Aizmigu ap kādiem 3 no rīta, jāceļās pēc 6. Un sapnī redzēju savu aizgājušo vecmāmiņu. Saka, ka mirušos redz uz laika maiņu, pamostos - ārā perfekti zilas debesis un saule. Pa Lieldienām 4 dienas no vietas lija, un vēl pagājušonakt lija. Sak, ka nav taisnība tiem sapņiem. Bet vecmāmiņu gan bija labi redzēt, viņa man bija tuvākais cilvēks visā ģimenē. Sapnī deva man padomu, bet sit mani nost, nevaru atcerēties vairs.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |