|
Marts 11., 2012
 | 16:53
Es esmu izbesījusies bez gala un malas, un jūtos kā nolāpīta nelaimes čupiņa. Jau trešo nedēļu slimoju ar kaut kādu saaukstēšanās-veidīgo. Man likās, ka tādiem jāpāriet pēc kādas nedēļas, bet nē, vienu dienu tā kā pāriet, tad uzpūš skarbāks vējiņš, un man jau atkal no deguna ūdenskritums, neizturami sāp galva, drausmīgākais klepus. Nevaru saprast, kur man tik draņķīga imūnsistēma. Šodien tāds pavasaris ārā, ka bail, visi staigā krekliņos un plikām kājām. Man bija saplānots iet ciemos pie sen neredzētiem draugiem, un aiziet uz solāriju, bet tā vietā es pamanījos 13 reizes pēc kārtas nošķaudīties, aizbāzt degunu ar tualetes papīru, iemigt dārzā uz krēsla un pamosties ar apdegušu seju. Prieks un laime, kur tu rodies?
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |