Re, kādu brīnumjauku kuģīti es šodien nomedīju komisijas veikalā, tikai par 1.50! Vienmēr esmu tādu gribējusi (tādu pudelē arī), jo tie, kas mani labi pazīst, zin, ka man ir zināma apsēstība ar vecām kartēm, globusiem, atlantiem un šādiem koka kuģīšiem. Kādu dienu, kad es piepildīšu savu sapni, par mājas ofisu ar daudziem grāmatplauktiem, smagu, senatnīgu koka rakstāmgaldu, tad šim kuģītim būs būt uz tā rakstāmgalda, kopā ar skaļi tikšķošu, senatnīgu pulksteni un manas ģimenes fotogrāfijām. Varbūt esmu banāla, bet tas ir viens no maniem sapņiem.

Bet runājot par citām, tikpat nesvarīgām lietām, šodien devos garā pastaigā pēc savas jaunās grāmatas, pa ceļam ieskrēju organiskās pārtikas veikaliņā un iepirku dažādas ēdmaņas. Pēdējā laikā stipri aktuāls panesies jautājums par veselīgāku pārtiku iz sērijas "jābeidz uztvert savs ķermenis kā miskaste, kur mest visu, kas pagadās". Man gribētos dzīvot labāk un veselīgāk, lutināt sevi ar patiešām labākiem produktiem, atteikties no sliktā, bet tā kā pašlaik strādāju pārtikas industrijā (nu tas tā lepni saucot, ja), tad man ir zināms ieskats, kā tās lietas notiek. Un šobrīd zinu briesmīgo pattiesību, kas slēpjas aiz tiem vārdiem "organic, free-range" utt. Lieļākoties tie ir salti meli, un tie ir tie paši sūdi, tikai citās kastītēs. Tādā gadījumā, bieži vien, ieejot organiskās pārtikas veikaliņos, nāk šaubas, vai, teiksiem, šie mandarīni patiesībā nav iepirkti kaut kādā parastā lielveikalā, izvilkti no maisiņiem, uzlikta šiltīte, ka nenormāli organiski, un pārdodās par 3x lielāku cenu. Mani pat tik daudz nebiedē cena, es būtu gatava pat maksāt, ja zinātu, no kurienes nāk mans ēdiens. Tajā pašā laikā, kamēr staigāju pa veikalu un grābstījos ap plauktiem, galvā grozījās doma, nu jā, tagad es te sākšu organiski ēst, pieradīšu pie visādiem wholemeals and stuff, bet ja es patiešām iestāšos universitātē (please, please), tad taču visa mana naudas plūsma būs kā ar nazi nost, un ko tad es darīšu? Atkal ēdīšu vecos sūdus, kad jau būšu sevi pieradinājusi pie labākas dzīves? Tagad īsti nesaprotu, ir vērts vai nē, jo kā jau teicu, kad pierod pie labā, tad ir grūti krist atpakaļ.