|
Decembris 6., 2011
 | 16:04
Vakar, pirms miedziņa, ātri pāršķirstīju pēdējo bibliotēkā paņemto grāmatu "Architects Now", kurā apkopoti mūsdienu interesantākie, innovatīvākie un zināmākie arhitekti. Tā kā bija pēdējais laiks doties pie miera, neko daudz nelasīju, bet intereses pēc fiksi izbūros cauri visiem arhitektu vārdiem un fotoattēliem, jo man vienmēr ir interesanti palūkoties uz šiem cilvēkiem vizuāli. Meklēt viņos kaut ko īpašu, kas izceltu viņus no pārējo profesiju pārstāvjiem, kaut ko savu un neatkārtojamu. Bet beigās bija lielais izbrīns ne par bildēm, bet par to, ka no kādiem 50 arhitektiem (un to apvienībām) tikai 4 bija sievietes, kuras darbojas pašas par sevi, un varbūt vēl kādas 4, kuras darbojās kopā ar vīrieškārtas pārstāvi. Visi pārējie tikai vīrieši. Un tas lika tā aizdomāties, vai tas tapēc, ka sievietēm vienkārši nav tik ļoti iekšā kā vīriešiem, šajā, tomēr diezgan vīrišķīgajā profesijā, vai arī arhitektūra kā profesija ir tāda, ka sievietēm jācīnas ar dzimumu stereotipiem, un ir ļoti grūti izsisties?
|
 | 19:44
Ā, man šķiet, es sajukšu prātā! Grāmatu "Game of Thrones" nopirku jau divus mēnešus atpakaļ, bet nezinu kāpēc nevarēju saņemties sākt lasīt. Tagad paņēmu uz darbu, lai ir ko no rītiem un pusdienlaikā palasīties, un esmu vienkārši tā aizrāvusies! Un tieši tagad šajās divās nedēļās, kad man vispār nav laika nekam. Vienīgie brīži, kad varu lasīt, ir pusstunda pirms darba un kāda pusstunda pa vidam. Esmu jau saskatījusies Youtube seriāla treilerus, bet nosolījos sev nebojāt prieku, jaucot grāmatu ar vizuālo, tapēc sākumā jāpievar grāmata. Šodien uzdzinu rekordu, izlasīju pa diviem pārtraukumiem 100 lapaspuses. Nemaz neatceros ko pusdienās ēdu, tik zinu, ka jogurts pilēja gar muti uz džempera, kamēr urbos grāmatā. Un pēc pusdienām bija baigais bardaks, bija daudz jāskrien un jāgrābj, bet pamanījos kaut kādā milisekundē ieraudzīt galveno menedžeri, ar kuru kādu laiku atpakaļ runājāmies par GOT, un skrienot viņam garām, noelsties - the boooooook is amaaaaaziiiiiiing!!!!!
|
|
|
|
