|
Novembris 16., 2011
 | 09:59
Es oficiāli paziņoju, ka esmu nedaudz samulsusi un izsista no sliedēm. Es domāju, ka gandrīz jebkurš no jums zin kas ir 11:11. Es neteikšu, ka esmu slimīgi apsēsta ar šiem cipariem, bet, kad pāris gadus atpakaļ piefiksēju, ka 3 dienas pēc kārtas modos šajā laikā, nedaudz palasīju, un lieki neiedziļinoties, pieņēmu, ka tas kaut kādā veidā nozīmē, ka esmu uz pareizā ceļa kādā savā dzīves jomā. Jā, es esmu viens no tiem cilvēkiem, kuriem patīk izdomāt šīs māņticīgās blēņas (kad biju maza, bija pavisam traki - labās vai sliktās dienas bija atkarīgas no tādiem sīkumiem, vai ar pareizo kāju beidzu kāpt pa trepēm, vai skaidras debesis utt). Pa šiem pāris gadiem, tātad, esmu pieradusi, ka ir kaut kādi periodi, kad tos 11:11 redzu patiešām daudz, bet nu tas kas notika šorīt, man lika šermuļiem noskriet. Pirms divām dienām nopirku jaunu pulksteni, jo man ir nepieciešamība pēc pulksteņa tikšķiem istabā (ļoti nomierina un rada māju sajūtu), ieliku pavisam jaunu bateriju un viss skaisti. Pēdējā reize, kad skatījos pulkstenī - vakar ap vieniem vakarā, kad noliku grāmatu un izslēdzu gaismu. Pamostos tādā rīta krēslā, galīgi sapampusi dodos uz tualeti, protams nav ne jausmas cik pulkstens. Atnāku atpakaļ, uzmetu acis savam jaunajam pulkstenim un sastingstu - 11:11. Bet pilnīgi loģiski mans prāts kliedz, ka ārā vēl ir salīdzinoši tumšs, turklāt viegli dūmakains, kā jau agros rītos. Pārbaudu telefonu, jā, tikai 7. Un tagad paskaidrojat man šito, jo, pat ja baterija būtu nosēdusies, tad laika periodā starp 1 naktī un 7 no rīta, pulkstenim bija jāiebremzē un jāpaliek kaut kur starp šiem cipariem, nevis jāaizlec kaut kur tik neizskaidrojami, kā 11. Nu jau pagājušas vairākas stundas, un pulkstenis iet ideāli, viss notiek. Bet šis man paliks neizskaidroto gadījumu sarakstā - man pat bija neomulīga sajūta gulēt iet.
Mūzika: ed sheeran - nightmares
|
|
|
|