|
Novembris 1., 2011
 | 20:11
Pirmajās reizēs tas bija dikten smieklīgi uz komplimentiem, ka esmu pievilcīga/šarmanta/lieliska personība un kas tur vēl, atbildēt ar skaļu un pārliecinātu - ES ZINU! Pavērot apmulsušās sejas un tā. Bet ar laiku tas sāk izslēgt jaunu komplimentu iespējamību, jo cilvēki sāk baidīties. "Es jau varētu pateikt, ka tev ir skaistas acis, bet tu jau atkal teiksi - es zinu!" Tapēc es atgriežos pie kautri nolaistajām acīm, vaigu nedrītēm un šķelmīgā skatiena. Tas kaut kā tomēr vairāk pakustina, nekā ūberkonfidence.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |