|
Oktobris 29., 2011
 | 11:56
Un vēl es gribēju izteikt sašutumu par to cik cilvēki ir liekulīgi, un cik ļoti dažiem interesē ko citi domā par viņiem. Labi, mani arī ik pa brīdim tas uztrauc, bet ne tik augstā līmenī, lai man tā būtu dzīves prioritāte. Spilgtākais paraugs - darbā viena meitene. Pirmais iespaids par viņu bija, ka jauka meitene, draudzīga, nu tiešām sirsnīga. Laikam ejot, uzzinu, ka viņa vienkārši ir viens no tiem cilvēkiem, kuriem par visu visvairāk dzīvē uztrauc, ko citi par viņu padomās. Tapēc viņa nekad neizrāda emocijas, viņai viss vienmēr patīk, viņa nedara trakas lietas un vienmēr ir absolūti pareiza un pieklājīga. Goda vārds, tad es labāk nevienam nepatīku, bet vismaz dzīvoju savu dzīvi, smejos pati par saviem stulbajiem jokiem un man ir labi. (Un tad dažreiz sanāk, kā vakar, kad Marks no priekšniecības izteica komplimentu, ka visās savās bildēs facebook, es izskatos, ka es patiešām izbaudu sevi un savu dzīvi no sirds, un, ka man ir patiess smaids. Bija tik silta sajūta!) Kamēr es esmu, kas esmu, man apkārt ir cilvēki, kurus ir piesaistījusi mana personība, tāda kā tā ir. Līdzko tu sāc tēlot no sevis kaut ko, kas tu neesi, nebrīnies, ka tev apkārt ir arī nepareizie cilvēki.
Mūzika: bon iver - towers
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |