|
Septembris 4., 2010
 | 18:57
Esmu iebrauksui garlaicības ēnu zonā. Kļūstu pareiza un labiņa līdz nelabumam. Brīvdienās ceļos agri no rīta, katru dienu mitrinu un tonizēju seju, vakaros noņemu kosmētiku, katru sestdienu brokastīs ēdu vārītas olas un katru rītu ēdu ziedputekšņus un dzeru šķidro dzelzi. Alkoholu nelietoju un sekoju līdzi savam uzturam. Varbūt teiksiet, ka tas viss ir tikai normāli un visi cilvēki tā dara, bet ne jau es. Man tas ir kas jauns. Ak jā, es vēl esmu sākusi ļoti daudz gatavot. Piemēram šodien cepšu plātsmaizi. Pagājušonedēļ taisīju jogurta kūku un kāpostu tīteņus. Nākamnedēļ pati taisīšu pelmeņus. Brīvdienu lielākā sajūsma ir izvēlēties ko jaunu pagatavot. Pirmdien nomaksāšu pēdējo maksājumu kredītiem Latvijā. Un vēl manī kaut kādas stīgas ir sākusi aizķert lūkošanās uz ģimenes mājām, maziem bērniem un lielām, daudzvietīgām mašīnām. Cerams, ka tas ir pārejoši, jo pēc pāris nedēļām man paliek tikai 22. Tas mani sāk biedēt!
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |