urn:lj:klab.lv:atom1:raivis_purins raivis_purins raivis_purins raivis.purins@gmail.com raivis_purins 2014-04-12T13:09:39Z 2014-04-12T13:09:39Z urn:lj:klab.lv:atom1:raivis_purins:127644 2014-04-12T16:09:00 2014-04-12T16:09:00 2014-04-12T13:09:39Z 2014-04-12T13:09:39Z Cik daudzi Jūs vēl šo lasāt? urn:lj:klab.lv:atom1:raivis_purins:127353 2013-04-05T14:59:00 2013-04-05T14:59:00 2013-04-05T11:59:29Z 2013-04-05T11:59:29Z <img border="0" height="320" src="http://2.bp.blogspot.com/-7AiqMQNsorI/UV6ZJ57s75I/AAAAAAAAATY/82hFklOGjb8/s320/anigif.gif" width="240"> urn:lj:klab.lv:atom1:raivis_purins:126992 2011-06-26T17:24:00 2011-06-26T17:24:00 2011-06-26T14:27:08Z 2011-06-26T14:27:08Z The letter ‘Meer dan kwaliteit’ (‘More than Quality’) by the State Secretary for Culture, Halbe Zijlstra (VVD, People's Party for Freedom and Democracy) arrived in the electronic mailboxes of Dutch art and cultural institutes on Friday, 10 June 2011. It stated that €200 million would be brutally slashed from the arts and culture budget, starting as early as 1 January 2013. Apparently, Zijlstra, who admits that he lacks any understanding of art and culture, has blatantly ignored all the recommendations made to him on this subject, including those from the Arts Council (the government’s official advisory body). Subsidies for a limited number of ‘world-class institutes’ such as the Nederlandse Opera, which already receive a substantial portion of the existing budget, will be maintained. As far as Zijlstra is concerned, most of the other institutes can disappear – they will no longer be able to rely on structural support from the government. This not only applies to all the production houses for theatres, half of the orchestras, the Muziekcentrum Nederland (formed in a recent merger), the Foundation Art and Public Domain (SKOR), renowned exhibition spaces and research facilities for visual art such as De Appel, but also to the entirely new media sector with its internationally acclaimed institutes such as V2_, the Netherlands Media Art Institute (NIMk), Mediamatic, WORM, the Waag Society and STEIM, as well as to the Rijksakademie, de Ateliers and the Jan van Eyck Academy. Support for critical-analytical journals such as Open and Metropolis M, and for the literary magazines, including De Gids, will be discontinued. Furthermore, the budget that will be allocated to project subsidies, i.e., for individual artists, one-off projects and festivals, will be more than halved. Only ‘international world-class talent’ and art that has already proven itself will remain.<br /><br />This is not merely the austerity plan that was anticipated from a centre-right minority cabinet that is at the beck and call of the populist PVV (Party for Freedom): it is a direct attack on art, an attack on anything that does not fit into a market economy, on anything that refuses to, or cannot be, adapted to a populist-tinted, neo-liberal mindset. It marks the end of a cultural sector that was birthed with a great deal of effort and difficulty. His letter does include a few obligatory sentences that could fool a hasty reader into thinking that there actually is a coherent vision behind this policy, but each substantive phrase is contradicted by the proposed regulations. The letter brims with resentment towards innovative and investigative art, towards groundbreaking art, art that cannot survive if it is only supported by the market. The letter expresses contempt for artists’ works, contempt for the wealth of experiences that art can provide, and contempt for people who enjoy it. The contributions that art makes to society and innovation have been completely ignored. The idea that sustaining art and culture is in the public interest is negated; in fact, the notion of the public interest is ignored altogether. The right for works to exist is reserved only for those works that ‘the market’ – whatever that might be – or wealthy patrons will support. Zijlstra’s letter is nothing more than a dictatorial ruling. We are being spurred to our downfall by populist neo-liberalist policies.<br /><br />There are absolutely no policy reasons for the €200 million of cutbacks. This deal was struck with the PVV in exchange for its support in parliament of the minority cabinet. The intention is to inflict irreparable damage on an entire profession. Zijlstra is striving to decimate and eliminate this professional group’s creative, innovative and critical potential. Not a single member of his own party (VVD), or anyone from its coalition partner, the CDA (Christian Democratic Party) has opposed him. As far as they are concerned, traditional art is merely the superfluous ornamentation of a society. Contemporary art is labelled as alienating, and even, although no one actually says it out loud, as ‘degenerate art’. <br /><br />Prioritising world-class talent implies that the State Secretary makes a distinction between ‘art that has already proven itself’ and all other art. This is illogical and downright ignorant. Art is in a state of constant change, it reflects on a society and the time in which we live, it is frequently at odds with accepted norms and values, and reveals new and unexpected perspectives. Zijlstra is of the opinion that there is only room for art from the distant past, for cultural heritage such as centuries-old ballet, opera, classical music and visual art. But classical art only has meaning in the context of new art, they enhance each other and validate each other’s existence.<br /><br />This means that from 1 January 2013 no money and thus no time will be made available to create unique or ambitious artworks, for fundamental research, for developing complex technological works, for art that critically examines our complicated world, for artworks that enrich society and people in sometimes unparalleled ways. What remains is ‘music for the millions’; all the rest will be amateur art. Artists who are driven by their craft will have to create their art in their spare time. Cultural vitality will disappear, as will the economic vitality that is driven by art. We can forget about innovation and international allure entirely.<br /><br />Of course, the situation as it stands at the moment can and should be criticised. For a long time many of those who are active in the sector have been dissatisfied with the ways in which funds are allocated. But Zijlstra’s plan has brought an abrupt end to this discussion, as well as to the discussion about how funds can best be used to stimulate culture. He has opted for the simplest solution: get rid of it all.<br /><br />Reactions to the proposals have been manifold, and they have naturally provoked a rebellion by artists and the employees at the affected institutes. It has also inflamed a furious backlash from private funding organisations, wealthy right-wing culture aficionados and patrons – after all, Zijlstra’s intention is that they should fund the arts sector. During the parliamentary hearings they repeatedly reminded Zijlstra that the Netherlands is a country where private sponsorship of the arts has always been in short supply, and that there are almost no financial incentives for patrons. They stated resolutely that they feel betrayed, burdened with the impossible task of saving art, and declared in no uncertain terms that the government has revealed itself to be an untrustworthy partner. In their opinion, the proposed policy is offensive, irresponsible and counter-productive. Rick van der Ploeg, a leading economist, a former State Secretary of Culture and a proponent of professionalising the economic aspects of art, wrote in the NRC (national newspaper) that it is “a measure of their brazen brutality that this cabinet wants to be remembered for its irreversible butchering of a closely-knit, high-quality and multi-faceted network of cultural opportunities in our country,” and continued, “The policy being proposed lacks the standards of quality which are necessary in a democratic, constitutional society.” This sentence is worth reading twice.<br /><br />It should be a cause of concern for everyone that a minority cabinet with the feeble support of a parliamentary majority of only one seat would take such draconian and drastic measures without paying any heed to the other half, which has only one seat less than the ruling coalition. Zijlstra shamelessly admits that the proposals have no basis in fact, and display a total lack of sympathy for the field. This undemocratic attitude only compounds the suspicions about this government’s much more drastic proposals for cutbacks in health care, education and pension schemes, and it underscores the steps they are (not) taking to discipline the financial sector.<br /><br />Despite all the government’s hollow arguments, nobody has actually explained why these cultural cutbacks are necessary. All those who were asked to make recommendations about the plan advised against it in the strongest possible terms, and all of the unsolicited recommendations were negative too. There is unanimous agreement that the plans will have disastrous consequences. A staggering number of institutes will have to be closed and there will be very little funding for artists. There will be a wide-scale destruction of capital, costs will not be offset by the profits, and the Netherlands will be downgraded to a cultural backwater. It is clear what the implications of this will be for the cultural and economic business climate: international companies or professionals working in the knowledge industry will no longer consider basing themselves in the cultural wasteland that the Netherlands will become.<br /><br />The government has disdainfully cast aside all the recommendations and is bulldozing ahead with its plans. The only possible conclusion that can be drawn is that they are intent on the wide-scale eradication of art and culture in the Netherlands. Halving the project subsidies – in an arts budget that was one of the lowest in Europe, even before the cutbacks – means that art in the Netherlands will cease to exist in its current form and diversity. After 600 years of growth and progress that started in the Renaissance, the Netherlands will once again find itself in a Dark Age. <br /><br /><br />Sonic Acts <br /><br />Arie Altena, Lucas van der Velden, Martijn van Boven, Annette Wolfsberger, Nicky Assmann, Femke Herregraven, Gideon Kiers<br /><br /><br />WHAT CAN YOU DO?<br /><br />Sign the petitions!<br /><br /><a href="http://www.schadekaart.nl/page/1946/nl">http://www.schadekaart.nl/page/1946/nl</a><wbr /><br /><br /><a href="http://www.schadekaart.nl/">http://www.schadekaart.nl/</a><br /><br /><a href="http://www.dezaaknu.nl">http://www.dezaaknu.nl</a><br /><br /><br />Join in!<br /><br />Boijmans Bezet (Boijmans Occupied)<br /><br />26 June, 11:00 - 17:00 hrs<br /><br />Museum Boijmans van Beuningen, Rotterdam<br /><br />www.schuileninhetrijks.nl<br /><br /><br />Take part in the March of Civilization on 26 & 27 June from Rotterdam to The Hague<br /><br /><a href="http://www.marsderbeschaving.nl">http://www.marsderbeschaving.nl</a> urn:lj:klab.lv:atom1:raivis_purins:126749 2011-06-03T12:17:00 2011-06-03T12:17:00 2011-06-03T09:19:20Z 2011-06-03T09:19:20Z <a href="http://klab.lv/community/ventilators/35047.html">iekš</a> <span class='ljuser' style='white-space: nowrap;'><a href='http://klab.lv/userinfo.bml?user=ventilators'><img src='http://klab.lv/img/community.gif' alt='[info]' width='16' height='16' style='vertical-align: bottom; border: 0;' /></a><a href='http://klab.lv/community/ventilators/'><b>ventilators</b></a></span> urn:lj:klab.lv:atom1:raivis_purins:126562 2011-06-03T11:03:00 2011-06-03T11:03:00 2011-06-03T08:04:41Z 2011-06-03T08:04:41Z <img src="http://www.leta.lv/foto/prev/132DD0B1-822F-58B5-E8A7-7F6382368F44.jpg"> urn:lj:klab.lv:atom1:raivis_purins:126444 2011-05-29T19:35:00 2011-05-29T19:35:00 2011-05-29T17:28:01Z 2011-05-29T17:28:01Z Īss rezumē par par pēdējiem politiskajiem notikumiem.<br /><br />It kā jau varen cēls žests no Valda puses, tikai visiem žestiem ir savas otrās puses. Rīcība nemēdz būt nesavtīga, par to arī ir šis stāsts. <br /><br />Supernovas īslaicīgā spozme kā dievišķa zīme atspīd savā krāšņumā pār Valda pelēcīgo seju un stāju. Nekam nederīgs prezidents steidz pildīt savus pienākumus pret Valsti un sabiedrību. Jā, tā mēs to atcerēsimies, kad pieminēsim šo brīdi. Tas bija Valda spožuma un posta brīdis. It kā aplami būtu teikts, ka Valdis ir darījis slikti. Valdis darīja to, kas viņam pienācās. Tā bija pēdējā iespēja viņam paspīdēt slavas zenītā un tad kā rietošai saulei pazusts kaut kur aiz apvāršņa. Ja ne aiz apvāršņa, tad gan par nodokļu maksātāja naudu iegādātajā bunkurā. Man tomēr ar nožēlu jāsecina, ka šis solis ir iepriekš labi izplānots, Valdim tāpat vairs nebija ko zaudēt. <br /><br />Valdi, paldies! Tu šo darbu lieliski esi padarījis, tu neesi tāda lupata, kā es to kādreiz iedomājos. Bet kāpēc tagad? Vai iepriekš ir trūkuši iemesli šādai rīcībai, vai tikai tāpēc, ka Tev vairs nav ko zaudēt Tu sper šos platos soļus? <br /><br />Kāpēc ne tad, kad mēs "godīgā" ceļā iegādājāmies kraha banku? Kāpēc ne tad, kad valdība pacēla nodokļus? Kāpēc tieši tagad? Atbilde gan nav tālu kabatā jāmeklē,tā tepat deguna priekšā mums ņirb-nebeidzamā supernovas hologramma. <br /><br />Tagad gan paskaidrošu savu nostāju par augstajām nodokļu likmēm, lai citi mani nenoēd bez sāls. Varētu jau bļaut, ka tā ir mūsu VIENĪGĀ iespēja, tā vismaz ekonomisti aizkulisēs esot runājuši, tā ir iespēja mums izpildīt Māstrihtas līguma noteiktos kritērijus. Jā, tā tas ir. Tikai, ir viena nianse, kas šajā sakarā liedz vilties. Par kādu cenu mēs ejam uz šiem kritērijiem, kam mēs dzenamies pakaļ un visbeidzot, kam tas ir izdevīgi. ja kāds man atļausies pateikt, ka Latvijai tas tā ir,tad pretī esmu gatavs vien sniegt nievājošu un nožēlas pilnu skatienu. <br /><br />Nav jābūt ekonomistam, lai saprastu dažus ekonomiskos aspektus. Piemēram, valstī notiekošu ekonomisko izaugsmi un tās saglabāšanu. Valsts ekonomikas izaugsme var būt divējāda. Tā teikt uz papīra vai patiesā. Tāda ekonomiskā izaugsme, kāda tā mēdz būt uz papīra, mēs jau esam piedzīvojuši, tāpat arī grieķi. Sākumā mēs uzrādām straujās attīstības augļus, noklusējam, ka tie no otras puses ir iepuvuši un voaļa, mēs esam pirmie. Bet brīdī, kad kaut kur pie poliem nogrand pērkons, tā uzreiz mēs esam dziļā bezdibeņa priekšā. Par bezdibeni gan vesels joks man padomā, bet ne par to ir stāsts. Par bezdibeņa dibeniem lai Vienotība stāsta, kā arī visi citi zvēri, kuri jau šo dibenu ir saskatījuši. Mazliet izplūdu liekvārdībā. Tā kādreiz gadās, tā gadās visiem, kuri svēti tic un apgalvo, ka ir darījuši visu to labāko Latvijai un tās sabiedrībai. Tagad atpakaļ pie ekonomikas. Ja jau reiz krīze ar nekustamā īpašuma un kreditēšanas bumu bija neizbēgama, tad laikam jau jāķeras pie problēmas saknes. Nekas netika izdarīts, lai novērstu lētas naudas ieplūšanu Latvijā. Citas valstis, kuras nav tik liberālas kā Latvija, to labi ir realizējušas. Viegla nauda būs grūti jāatdod. Nekas netika darīts, lai sauktu pie atbildības personas, kuras spēlējās ar svešu naudu kā ar savējo, turklāt bez apdomības, ar augstu riska pakāpi. Neviens nav padomājis par valsts peļņas avotiem, eksporta precēm. Šīs nozares būtu īpaši jāsargā, jo tie ir vienīgie naudas pelnītāji. Kaut Māstrihtas līgums aizliedz protekcionismu, tad patiesība ir daudz skaudrāka nekā tā kuru mēs redzam. Kaut vai lauksaimniecības subsīdijas, kas ļauj beļģu pienam būt lētākam nekā Latvijā ražotam. Tas pats ir par izglītību un daudzām citām nozarēm. Es neiešu pašlaik to visu iztirzāt, tikai varu apgalvot vienu. Valdība ir darījusi kaut ko citu nekā domājusi par sabiedrības labklājību. Piemēram, vērpusi intrigas, melojusi, un gremdējusi mūsu ekonomiku. Šis saraksts būtu gana garš, lai to visu varētu smalkiem burtiņiem sarakstīt uz Saeimas ēkas sienām. <br /><br />Bet beidzot nāk mūsu bruņinieks un viss kļūs "atkal labāk".<br /><br />Īsa piezīme par jauno draudzību starp V un SC. Skaidrs, ka V ticamības kredīts ir izsmelts, tad nu tagad visi varētu pārmesties pie SC, kā tas notika visās krievvalodīgajās pilsētās. Tad nu baidoties, ka visu var pazaudēt, V steidz sagl(r)ābt ko vēl var sagl(r)ābt. <br /><br />Tā kažoka mešana tautā kļūst par ieradumu, vasarā uz vienu pusi, bet ziemā kā vajag. <br /><br />Jauku visiem lasīšanu un nedēļas nogali. <br />PS vietām trūkst komati. urn:lj:klab.lv:atom1:raivis_purins:126122 2011-05-25T09:52:00 2011-05-25T09:52:00 2011-05-25T06:53:21Z 2011-05-25T06:53:21Z Kā es noprotu,tad mūsu politiķi galīgi ir pazaudējuši pēdējās saprāta paliekas. Žests ar ārstēšanos citā valstī tikai norāda, ka mūsu medicīniskā aprūpe ir zem katras kritikas, tikai, ne jau visi var atļauties ārstēties ārvalstīs. Par to pašu tēmu - kāpēc ārstēties Vācijā,ja tur visi ir fašisti? Tādām personām būtu jāaizliedz dalība politikā. Nodevēji! urn:lj:klab.lv:atom1:raivis_purins:125930 2011-05-20T12:22:00 2011-05-20T12:22:00 2011-05-20T09:54:23Z 2011-05-20T09:54:23Z <h3>Lieta ir sekojoša, šodien sazinājos ar Tiesībsarga biroju, jo uzskatu jaunos tarifus par Latvijas Republikas Satversmei neatbilstošiem (VIII nodaļa, 91. punkts - Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas). Izskaidrošu šīs lietas aspektus. Latvenergo jaunie tarifi nosaka: tērē virs noteiktās normas - maksā vairāk. Bet, pēc vienlīdzības principa, es nejūtos bagātāks par tām personām, kurām siltā ūdens padeve notiek centrāli no pakalpojuma sniedzēja. Manā gadījumā, šis siltais ūdens tiek saražots ar sildierīci, kas mēnesī patērē elektroenerģiju virs noteiktās Latvenergo sarkanās līnijas 100Kw. Balstoties uz saviem faktiem, pēc Tiesībsarga ierosinājuma, man ir tiesības rakstīt iesniegumu, bet, lai vairotu šī iesnieguma spēku, ir vajadzīgs lielāks piekritēju skaits. Tāpēc, visi, kuriem ir līdzīga situācija, var sazināties ar mani elektroniski (raivis.purins@gmail.com). Lai kopīgiem spēkiem cīnītos pret kampējkampaņu.</h3> urn:lj:klab.lv:atom1:raivis_purins:125182 2011-04-08T15:04:00 2011-04-08T15:04:00 2011-04-08T12:15:44Z 2011-04-08T12:15:44Z "Parlaments, kas sašķelts pats pret sevi, nevar pastāvēt. Es uzskatu, ka šī valdība ilgstoši nevar pārvaldīt valsti, kuras viena puse dzīvo verdzībā, bet otra brīvībā."<br /><br />Lai gan viņa galvenā ciņa bija par valsts (ASV) saliedēšanu zem vienotas likumdošanas attiecībā uz verdzību, tos pašus vārdus var pārfrāzēt attiecinot to uz mūsdienu Latviju. ... kuras viena puse dzīvo nabadzībā, bet otra bagātībā. Ja vēl šīs konstantes starpā varētu ievietot vienādības zīmi, tad mēs iegūtu daļēji apmierinošu ainu: bagātie (skaitliskā ziņā) = nabagiem. Šādu pozīciju ir viegli izlīdzināt, krasi nomainot ideoloģiju, valsts pārvaldi un likumdošanu, bet mūsu gadījumā ir sekojoši bagātie ir krietni < par nabagiem. Atliek vien putniņam aizlaisties uz siltajām zemēm, krātiņš paliek tukšs.<br /><br />Krātiņi raud pēc daudziem, bet tie nav paredzēti putniņiem! urn:lj:klab.lv:atom1:raivis_purins:124837 2011-03-25T10:52:00 2011-03-25T10:52:00 2011-03-25T08:54:59Z 2011-03-25T08:54:59Z <a href="http://www.lejup.lv/download.php?file=9d2a5c69d4390639ace7c004f954fbf1">PJ Harvey - On Battleship Hill</a> urn:lj:klab.lv:atom1:raivis_purins:124443 2010-12-24T14:59:00 2010-12-24T14:59:00 2010-12-24T13:00:23Z 2010-12-24T13:00:23Z Priecīgus Jums visiem svētkus! Balti tie jau ir atliek vien novēlēt garākas dienas un īsākas naktis. Apnikusi tumsa. :) urn:lj:klab.lv:atom1:raivis_purins:124277 2010-11-21T21:18:00 2010-11-21T21:18:00 2010-11-21T19:20:04Z 2010-11-21T19:20:04Z Sveiks!<br /><br />Ja patika mans un manu kolēģu projekts, kurš norisinājās Staro Rīga pasākuma laikā,esi tik atsaucīgs un nobalso par to(protams,ja patika).<br /><br />Balsot var šeit:<a href="http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/staro_riga/balso-par-labako-festivala-staro-riga-2010-objektu.d?id=35231305">- </a><br /><br />Vai arī nosūtot Staro12 uz 1188 (tā nav paaugstinātas maksas īsziņa).<br /><br /><br />Tiem kuri neko par šo pasākumu nezina: <a href="http://www.staro.lv/2010/11/un-muzigs-celsos-es-pret-sauli-augsa-rainis/">- </a> urn:lj:klab.lv:atom1:raivis_purins:124133 2010-11-20T15:14:00 2010-11-20T15:14:00 2010-11-20T13:16:16Z 2010-11-20T13:16:16Z <a href="http://kultura.delfi.lv/news/entertainment/staro_riga/balso-par-labako-festivala-staro-riga-2010-objektu.d?id=35231305">Te</a><br /><br />Paldies! urn:lj:klab.lv:atom1:raivis_purins:123713 2010-10-27T18:48:00 2010-10-27T18:48:00 2010-10-27T16:23:39Z 2010-10-27T16:23:39Z raksts par <a href="http://www.fm.gov.lv/other/raivis/kleptokratija1.doc">neoliberālismu</a> un <a href="http://www.fm.gov.lv/other/raivis/kleptokratija.doc">kleptokrātiju</a>.<br />©Jānis Kučinskis urn:lj:klab.lv:atom1:raivis_purins:123480 2010-09-29T14:23:00 2010-09-29T14:23:00 2010-09-29T11:26:58Z 2010-09-29T11:26:58Z tam 61% Islandiešu,kuri uzskata, ka amatpersonām ir jāuzņemas atbildība par finanšu nestabilitātes radīšanu. Turklāt, tik mazā valstī ir iespējams labi kontrolēt gan mikro, gan makro ekonomiskos jautājumus. Arī mūsu p&6%(*&ņiem būtu jāsēž. Kaut ar savu d*rsu jānosedz ārējais parāds, ja jau reiz tik lielu paspējuši pa gadiem uzaudzēt. urn:lj:klab.lv:atom1:raivis_purins:123308 2010-09-29T14:10:00 2010-09-29T14:10:00 2010-09-29T11:20:38Z 2010-09-29T11:20:38Z ziņu portālu virsrakstus, sāk uzmākties dīvaina sajūta. Izrādās, pasaulē eksistē cilvēktiesības,kuru priekšgalā atrodas tādas burvīgas organizācijas kā EU Arodbiedrību konfederācija un protams visādas mūsu lokālās arodbiedrības. Mēs ar tām lepojamies, ejam protestēt, izkliedzam saukļus, utt., bet reāli nekādu darbību neveicam. Kā reiz man sencītis teica, šitie jau tikai bļauj tad,kad viņiem atņem kāpīti, jo matemātika ir vienkārša. Katrs skolotājs vai darbinieks,kurš strādā izglītības iestādē,ir situācijas ķīlnieks,gribot vai negribot esi kļuvis par LIZDA biedru. Un,katrā ziņā arī par kopējās kasītes papildinātāju. 1% no algas aiziet šīs organizācijas vēderā. Kura sola:<br /><br />Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība<br />LIZDA ir neatkarīga sabiedriskā organizācija, kas dibināta 1990.gada 19.maijā un šobrīd ir lielākā Latvijas arodbiedrība. LIZDA apvieno 36000 izglītības un zinātnes nozarē strādājošo, studējošo un pensionāru, kas apvienoti 1362 arodorganizācijās, ekonomisko, sociālo un profesionālo tiesību un interešu aizstāvībai. LIZDA sastāvā ir 60% izglītības un zinātnes nozarēs strādājošo, kas aktīvi iestājas par savu darba un dzīves apstākļu uzlabošanu un izglītības un zinātnes nozaru attīstību.<br /><br />Misija<br />Pārstāvēt, paust un aizstāvēt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības biedru ekonomiskās, sociālās un tiesiskās intereses, veidojot sociālo dialogu visos līmeņos.<br /><br />Vīzija<br />Ietekmīgākā un lielākā arodbiedrība, kas apvieno aktīvus, zinošus, procesos ieinteresētus biedrus. Mūs atbalsta sabiedrība un ņem vērā sociālie partneri.<br /><br />Un kur jāpabaro šādi te:<br /><br />LIZDA pārstāvji LBAS padomē (14.06.2010.):<br />1. Ingrīda Mikiško, LIZDA priekšsēdētāja;<br />2. Jānis Krastiņš, LIZDA priekšsēdētājas vietnieks;<br />3. Airisa Lepere, Ogres starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētāja;<br />4. Andris Pakers, Preiļu starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētājs;<br />5. Anita Asare, Rīgas pilsētas arodorganizācijas priekšsēdētājas vietniece;<br />6. Dace Caune, Madonas starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētāja;<br />7. Inga Ermansone, Jēkabpils starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētāja;<br />8. Inta Libreiha, Talsu starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētāja;<br />9. Irēna Opšteine, Liepājas pilsētas arodorganizācijas priekšsēdētāja;<br />10. Irina Avdejeva, Jūrmalas pilsētas arodorganizācijas priekšsēdētāja;<br />11. Ligita Semjonova, Rīgas pilsētas arodorganizācijas priekšsēdētāja;<br />12. Modris Krieviņš, Cēsu starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētājs;<br />13. Rita Ozola, Liepājas Universitātes arodorganizācijas priekšsēdētāja;<br />14. Rūta Zvaigznīte, Liepājas starpnovadu arodorganizācijas priekšsēdētāja;<br />15. Skaidrīte Marča, Pierīgas novadu arodorganizācijas priekšsēdētāja.<br /><br />Tukša diršana, barankā raušana,nekas ar šo organizāciju labāks nav kļuvis. Lai mūžam brīvs proletārieša prāts, gars un ķermenis. Eh.... urn:lj:klab.lv:atom1:raivis_purins:122915 2010-08-09T23:27:00 2010-08-09T23:27:00 2010-08-09T20:28:08Z 2010-08-09T20:28:08Z <img src="http://www.fm.gov.lv/other/raivis/q.jpg"> urn:lj:klab.lv:atom1:raivis_purins:122381 2010-07-31T19:29:00 2010-07-31T19:29:00 2010-07-31T16:30:37Z 2010-07-31T16:30:37Z tāpēc ielikšu dienas <a href="http://yy.lv/download.php?f=144071">skaņdarbu.</a> urn:lj:klab.lv:atom1:raivis_purins:122134 2010-07-29T12:15:00 2010-07-29T12:15:00 2010-07-29T09:19:04Z 2010-07-29T09:19:04Z Matthew, Mark, Luke and John<br />Bless the bed that I lay on<br />Bless me as I lay me down to sleep<br />I give myself to God to keep<br />Five little angels round my bed<br />One to the foot and one to the head<br />One to sing and one to pray<br />And one to take my sins away urn:lj:klab.lv:atom1:raivis_purins:121946 2010-07-17T17:22:00 2010-07-17T17:22:00 2010-07-17T14:23:38Z 2010-07-17T14:23:38Z Žopa! Svilina kā ellē, Nīče jau trīsreiz vēsā dušā bijis. urn:lj:klab.lv:atom1:raivis_purins:121719 2010-07-09T14:46:00 2010-07-09T14:46:00 2010-07-09T12:37:37Z 2010-07-09T12:37:37Z Muļķības slavinājums<br /><br />/.....<br />Tagad es atstāšu šos komediantus, kas tikpat nepateicīgi noliedz manu labvēlību, cik nekrietni prot liekuļot dievbijību.<br />Es jau ilgu laiku gribēju jums teikt dažus vārdus par valdniekiem un augstiem galminiekiem, kas mani godina ļoti vaļsirdīgi, kā tas pieklājas brīviem ļaudīm, Kas gan notiktu ar viņiem, ja tiem būtu kaut pusuncijas vesela prāta? Cik drūma un neapskaužama būtu viņu dzīve! neviens negribētu iegūt valsts varu pat ar nepatiesu zvērestu vai tuva radinieka noslepkavošanu, ja būtu apsvēris,kādu milzīgu nastu uzņemas uz saviem pleciem tas, kas grib patiesi valdīt.<br /><br />Tam, kas saņem valdības grožus, jārūpējas nevis par savām privātām, bet gan vispārīgām lietām,jāievēro tikai sabiedrības intereses. Tas nedrīkst atkāpties ne par pirksta platumu no tiem tikumiem, ko viņš pats ierosinājis un kas viņam pašam jāpilda; tas ir atbildīgs par visu valstsvīru un ierēdņu godīgumu, tas viens ir izcelts visiem acu priekšā, un viņš var kā glābēja zvaigzne nest cilvēcei laimi un savu nevainojamo tikumu vai kā draudīga komēta radīt visiem vislielāko ļaunumu. Viņa pavalstnieku netikumi nav tik jūtami, ne arī tik plaši citiem zināmi. Valdnieks turpretim sava augstā stāvokļa dēļ ir tik redzamā vietā, ka vismazākais novirziens no godīguma tūdaļ izplatās kā mēris uz visiem viņa pavalstniekiem. Tā kā valdnieku izcilais stāvoklis un vara rada daudz ieganstu, kas to mēdz novirzīt no pareizā ceļa, kā, piemēram, bauda, brīvība, glaimi, greznība, tad viņiem jo enerģiskāk jācenšas un neatlaidīgāk jābūt nomodā, lai nekur nenovirzītos no saviem pienākumiem. Kādas intrigas beidzot, kāds vaids un kādas briesmas tam visapkārt, nemaz jau nerunājot par bailēm, radīsies tai mirklī, kad viņa galvai pacelsies pāri tas valdnieks, kas viņam drīz vien prasīs norēķinu pat par vismazāko pārkāpumu un toties jo stingrāk, jo plašāk tam bijusi vara.<br /><br />JA nu valdnieks, es saku apsvērs visu to un vēl daudz ko citu tamlīdzīgu, un viņš to darīs, ja vien būs prātīgs, tad tas, kā man liekas, nevarēs ne mierīgi doties uz dusu, ne mierīgi sēsties pie vakariņu galda. Bet tagad, pateicoties tikai manai gādībai, viņi visas šīs rūpes atstāj dieviem, paši dzīvo jautri un bezrūpīgi un pie savas auss pielaiž tikai tos, kas māk patīkami runāt, lai pilnīgi atbrīvotos no visām rūpēm un raizēm. Viņi pārliecināti par to, ka būs izpildījuši godīgi visus valdnieka pienākumus, ja bieži rīkos medības, ja audzēs skaistus sugas zirgus, ja izdevīgi pārdos pārvaldes vietas un priekšnieku amatus, ja ik dienas izgudros jaunas metodes, kā sašaurināt pilsoņu īpašumus un kā pašiem tos piesavināties. Tiesa gan, pie šādas lietas ķeras piesardzīgi, sagudrojot kādus ieganstus, lai visnetaisnīgākās lietas būtu aizplīvurotas ar taisnības segu. Sasnieguši savus nolūkus, valdnieki nežēlo glaimu, lai ciešāk saistītu pie sevis ļaužu prātus.<br /><br />Tagad nu iedomājaties valdnieku, tādi taču sastopami uz ikkatra soļa, cilvēku, kas nezin likumus, gandrīz vai naidīgi pret sabiedrisku labklājību, personīgo labumu meklētāju, nodevušos baudai, izglītības, brīvības un patiesības nīdēju, kam vismazāk rūp pavalstnieku labklājība, bet visu mērī tikai ar savu iegribu un sava labuma mērauklu. Tad apvijiet tā plecus ar zelta vītni, kas norāda uz uz visu apvienoto tikumu saskaņu, tad lieciet tā galvā dārgakmeņiem greznotu vainagu, kas atgādina, ka viņam jāvirzās pāri visiem citiem ar saviem varonīgajiem tikumiem. Bez tam dodiet viņam valdnieka zizli - taisnības un neuzpērkamības sirdsapziņas simbolu, ietērpiet beidzot purpurā, kas norāda sevišķu gādību par valsts un pavalstnieku labklājību. Ja kāds valdnieks salīdzinātu šīs redzamā dižuma zīmes ar savu dzīvi, tad viņš, man šķiet kaunētos par savām godazīmēm, ka kāds zobgalis visas šīs svinīgās rotas nepārvērš smieklos un jokos.<br /><br />Ko lai nu es saku par augstajiem galminiekiem? Neviens nav tik padevīgs, pakalpīgs, banāls un tik nievājams kā lielākā daļa no tiem, bet, neraugoties uz to, viņi grib izlikties par visiem pārāki. Tikai vienā ziņā tie ļoti kautrīgi, proti, apmierināti ar savas personas apkraušanu ar zeltu, dārgakmeņiem, purpuru un citām tikuma un gudrības zīmēm, viņi atstāj citiem visu šo iemīļoto nodarbošanos. Viņi it sevišķi lepojas ar to, ka var saukt valdnieku par savu saimnieku, iemācīties pateikt īsos vārdos komplimentus, neskopoties laiku pa laikam skanīgiem goda tituliem: jūsu gaišība, jūsu augstība, jūsu majestāte. Cik brīnišķīgi tie prot pieņemt liekuļotu seju un svinīgi glaimot! Tās abas ir mākslas, kas patiesi piederas īstam dižvīram un galminiekam! Bet ja jūs ieskatīsieties tuvāk viņu dzīves veidā, tad redzēsiet īstus faiākus un īstus Pēnelopes preciniekus. Jūs zināt vārsmas turpinājumu, un Ēho jums pateiks labāk kā es.<br />Visi guļ līdz pusdienai. Algots priesterītis stāv pie gultas; tiklīdz pamostas saimnieks, tas tūdaļ nolasa pātarus. Drīz vien viņi brokasto; tikko brokastis pāri, viņus sauc pusdienās. Pēc tam kauliņu spēle, dambrete, pareģojumi, jokdari, āksti, palaidnieces, tad sākas izpriecas un asprātības. Pēc tam viens vai divi launagi. Tad vakariņas,pēc tam dzīres otrā dienā un - Jupiters man liecinieks! - ne vienas vien. Tādā kārtā bez kādiem apnikumiem aiziet stundas, dienas, mēneši, gadi, gadsimti. Dažreiz es pati vēlētos būt šais dzīrēs, kad redzu šos ļautiņus, kas tur tā dižojas, šīs koķetes, kas sevi uzskata par dievietēm, jo garāka tām velkas kleitas velce, šos lielmaņus grūstām cits citu elkoņiem, lai rādītu sevi kaimiņos ar Jupiteru, visus toties jo lepnākus, jo smagāku važu tie nes ap kaklu - kā liecību ne vien par viņu spēku, bet arī par bagātību. urn:lj:klab.lv:atom1:raivis_purins:121415 2010-07-09T12:32:00 2010-07-09T12:32:00 2010-07-09T11:35:57Z 2010-07-09T11:35:57Z Diltejs devis "saprašanas" pamatdefinīciju, kurā tiek nosauktas saprašanas būtiskas iezīmes: "Procesu, kurā pēc ārēju izpausmi ieguvušām jutekliskām pazīmēm apjēdzam kāda cilvēka iekšējās norises, sauc par saprašanu." ------> empātija?<br />Saprašana nav tikai psiholoģiska iejaukšanās, bet pirmām kārtām tā ir domas, jēgas izzināšana. Nozīmi mēs varam izprast tikai tādēļ, ka "esam saistīti kopumā" - ar mūsu valodu, kultūru, jutekliskām izpausmēm utt.<br /><br />* Saprašana esot spekulatīva, subjektīva,neprecīza, patvaļīga, empīriski nepārbaudāma. Neskatoties uz noteiktiem likumiem, iespējami pilnīgi atšķirīgi skaidrojumi. Saprašana esot intuīciju metode (tas tika pārmests Diltejam).<br />* Būtībā saprašana tiek attiecināta uz kaut ko jau iepriekš dotu, kas jāizskaidro. Tādēļ hermeneitikai tiek pārmests, ka tā pati par sevi nevarot būt produktīva, bet gan esot tradicionāla un pat konservatīva, jo tā tradīciju vienmēr pieņemot jau kā dotu (un loģisku).<br />* Saskaroties ar moderno sabiedrību kompleksumu un nepieciešamību analizēt un plānot audzināšanas un izglītības makrosfēru (skolas attīstība, izglītības plānošana), hermeneitika pilnībā sasniedz savu spēju robežas, jo tās rīcībā nav kvantitatīvo instrumentu. Līdz ar to nepieciešamas vēl citas metodes.<br /><br /><br />"Ja kāds kādreiz akceptē kādu teoriju, viņš ir spiests sīvi cīnīties pret faktiem." - Žans Pols Sartrs.<br /><br /><br />Senajā Grieķijā pamatideja ir "paideia" (audzināšana, izglītība), tā radās Grieķijas pilsētvalstīs 5. un 4. gs.p.k. Tādējādi, no vienas puses, paideia bija praktiskas dzīves forma: tā sagatavoja sabiedriskajai dzīvei polisā (pilsētvalstī), demokrātijai, kurā vēl iederējās vēlēti politiķi un tauta un oficiāli sabiedriski valstiskā darbība nebija atdalāma no sabiedriskās prakses. Tiktāl izglītība vienmēr ir bijusi "politiska" (polisa!) izglītība.<br /><br />No otras puses, paideia kļuva par filozofiski formulētu izglītības ideālu, kā tas tēlots Platona darbos. Tās mērķis ir no neauglīgas prātošanas nonākt līdz augstākās idejas atklāsmei par labu un taisnīgu dzīvi visiem un savienojot to ar labākajiem tikumiem (piemēram, apdomību, taisnību, drosmi, dievbijību). Platons veido augsti selektīvu sabiedrību ar elitāru izglītības ideālu.<br /><br /><br />/..."sabiedriskais stāvoklis savā būtībā ikvienam ir kara turpinājums pret visiem." - Pestolocijs.<br /><br /><br />"Reformpedogoģiju...nav iespējam aprakstīt. Tā ir nacionāls vai internacionāls fenomens, teorētiski neviendabīga, heterogēnus strāvojumus akceptējoša, politiski ļoti dažādi traktējama, un pat pedagoģiskā tā nav nosaucama par konstantu lielumu." - Oelkers.<br /><br /><br />Tomēr - kā jau 19. gs teicis angļu vēsturnieks Kārlails: "Pasaules vēsture nav nekas cits kā lielu vīru biogrāfija." Līdzīgi var teikt arī par tradicionālo pedagoģijas historiogrāfiju.<br /><br /><br />Turklāt runa nav par tiešo realitāti, bet gan par pasaules attēlojumu. Priekšstatu par pasaules esamību rada izdomāti skaidrojumi un vēstījumi, nevis "patiesajā īstenībā" redzētais. Un, tā kā televīzija arvien vairāk izlīdzina atšķirību starp pieaugušo un bērnu pasauli, amerikāņu sociologs Neils Postmans runā par "bērnības atcelšanu".<br /><br /><br />/..... Turklāt AIDS nav ienesis praktiski nekādas pārmaiņas. Pēc Koha, augstā informētība par AIDS un drošu seksu saistībā ar seksuālo audzināšanu, kas orientēta uz emancipāciju, ir pretdarbība konservatīvajai panikas radīšanai.<br /><br /><br />"Identitāti iegūst tas, kurš autonomi uzdod jautājumu par savu identitāti un autonomi uz to atbild." - Nunner-Winkler<br /><br /><br />NEONACISMS - SĀKOTNĒJĀS ANALĪZES<br /><br />Nākamā visuztraucošākā aktuālā tendence ir pieaugošais labējais ekstrēmisms jauniešu vidū. Uzsāktajos sociālajos pētījumos par šo problemātiku ir akcentēti daži aspekti (Heitmeyer, van Dick)<br />1) Jauniešu labējais ekstrēmisms vēl arvien sastopamos tautas slānos ar labēji radikālu orientāciju;<br />2) ārkārtīgi bīstami mēģinājumi vēsturiski izstrādāt fašisma "pozitīvos aspektus";<br />3) jauniešu labējais ekstrēmisms (kā starptautisks fenomens!) saasinātas ekonomiskās konkurences un krīžu apstākļos ir mēģinājums apjūsmot un atbalstīt autoritārus lozungus "cīņā par eksistenci";<br />4) labējais ekstrēmisms ir ne tikai nepietiekamas politiskās apziņas, bet galvenokārt nepietiekamas pašvērtības izjūtas un slēptas dezorientācijas izpausme;<br />5) pedagoģiskajai atbildei gan jāsniedz izskaidrojumus, gan jāstiprina pašvērtības izjūta (ieskaitot nepieciešamību "izjust" un "pieredzēt jaunas cilvēciskās kopības formas".) POLITISKAJAI ATBILDEI JĀNOVĒRŠ JAUNIEŠU SOCIĀLĀ UN EKONOMISKĀ BEZPERSPEKTIVITĀTE.<br /><br /><br />Hurelmans, - "socializācija tiek skaidrota kā "personības rašanās un attīstības process savstarpējā atkarībā no sabiedrības noteiktās sociālās un materiālās vides. Tematiski nozīmīgākais turklāt ir...., kā cilvēks izveidojas par sabiedriski rīcībspējīgu subjektu."" <br /><br />Klasiskajā biheivioristiskajā izpratnē mācīšanās ir saikne starp stimulu un reakciju.<br /><br /><br />Tikumiem, ņemot vērā izmainītos sabiedriskos nosacījumus, jābūt citādiem nekā agrāk. Proti, ja taupības, čakluma, kautrīguma, paklausības, pienākumu izpildes u.c. vietā liek "spriešanu un domāšanu, pārbaudīšanu un ieklausīšanos, novērošanu un improvizēšanu, pacietību un precizitāti,uzticamību un atbildības izjūtu, spēju sadarboties un pastāvīgi rīkoties, novērst konfliktus....", tad "vērtību pagrimums" parādās pilnīgi citādā skatījumā.<br />Vēl var pievienoties atziņai, ka mūsdienu audzināšanas teorētiskajās diskusijās par pedagoģiju un ētiku drīzāk vērojama skeptiska tendence, jo "pārāk ilgi un bieži varas un spēka lietošana pret topošo paaudzi tika leģitimēta ar morāli".<br /><br />Integrācijas ideja izvirza vispārēju jautājumu par pedagoģijas sabiedrisko virzību: vai nu konkurences sabiedrība, kurā galvenais pārsvarā ir individuālā karjera, vai arī solidāra sabiedrība, kurā pilnīgi pašsaprotama ir vieta ikvienam cilvēkam, kaut arī viņš pilnībā nespēj izpildīt visas prasības.<br /><br />Līdz ar postmoderno domāšanu tika attīstīta ne tikai kritiska kultūras analīze. Tā mums lika noprast, ka, zaudējot ticību modernā leģitimitātei un iespējamībai (vairs nav vienotības, nav droša pamata, nav "Dieva"), iezīmējas arī pozitīvas konsekvences: "dzīves stilu daudzveidības atzīšana, individualitātes meklējumi identitātes vietā, pašorganizēšanās, gatavība apvienot dažādas identitātes vienā personā, prasības pēc mākslas konfliktēt un toleranci attiecībā pret citu cilvēku individualitātēm". - Lenzen<br /><br /> /H.Gudjons/ urn:lj:klab.lv:atom1:raivis_purins:121141 2010-06-15T12:44:00 2010-06-15T12:44:00 2010-06-15T10:04:17Z 2010-06-15T10:04:17Z dižo vajadzību pēc šīs grāmatas neizjūtu, bet tomēr ir interesanti, ka i-netā klejo grāmata, kura atklāj iespējas un veidus, kā mājas apstākļos pagatavot amfetamīnu, extazy vai mdma. <br /><br /><a href="http://tinyurl.com/33ygltr">Receptes</a> <br /><br /><br />UZMANĪBU, NARKOTISKO VIELU LIETOŠANA VAI PAGATAVOŠANA IR AIZLIEGTA AR LIKUMU! urn:lj:klab.lv:atom1:raivis_purins:120884 2010-06-07T17:03:00 2010-06-07T17:03:00 2010-06-07T14:15:25Z 2010-06-07T14:15:25Z maniem novērojumiem, nākas secināt, ka esmu pamodies ne tajā laikā un ne tajā vietā. Policejiskas valsts aparāts lēnām sāk pārņemt varu pār cilvēku pašnoteikšanās un identitātes normām. Sākšu ar to, ka ar skaidrā saprāta esamību, nespēju izprast tik vienkāršu, tajā pat laikā neizprotamu lietu sakarību. Ja šodien, man acu priekšā, trīs rūdīti tēvaiņi PP kostīmā, kontrolē atsevišķu personu tiesības atrasties vienā vai otrā sabiedriskajā transportā, tad mani neizbrīnītu arī fakts, ka parīt tie paši tēvaiņi, ieradīsies pie manas kaimiņienes un pieprasīs valsts nodevu 3LVL,par kaķi, kurš tiek turēts mājas apstākļos. <br /><br />Tā arī viņi teiks, kaķa naudu jau samaksāji? <br /><br />Vēl pieminēšanas vērts fakts ir mēnešbiļetes tik svarīgais nopīkstināšanas process. Šodien vienai jaunietei, sauksim viņu vārdā N.,bija iespēja tikties gan ar RS, gan ar PP darbiniekiem. Jaunietei, kurai nesamulsa ieraugot sabiedrisko kārtību uzturētājus, izrādās ir NENOPĪKSTINĀTA mēnešbiļete, savukārt ar kontrolaparāta testu tika noteikts, ka nauda ir samaksāta, sekojoši, biļete ir derīga, bet diemžēl, tik aizmāršīgi civiliedzīvotāji nav RS apžēlošanās vērti. Seko 2LVL sods, bez jebkādas kvīts izrakstīšanas procedūrām. <br /><br /><br />PS Agri vai vēlu, visi Benkhemveidīgie dabūs paostīt svinu un pulveri urn:lj:klab.lv:atom1:raivis_purins:120703 2010-06-06T18:43:00 2010-06-06T18:43:00 2010-06-06T15:43:50Z 2010-06-06T15:43:50Z <a href="http://tinyurl.com/2u9kkqp">State Trooper</a>