| 5. Nov 2007 13:19 mazliet no Sōseki "Kokaro".
"Patiešām, tu nedrīksti man tā uzticēties. Vēlāk tu vari to nožēlot. Turklāt cilvēks, kam nācies piedzīvot vilšanos, neizbēgami sāks prātot, kā varētu atriebties savam pāridarītājam."
"Ko jūs ar to gribat teikt? "
"Tikai to, ka cilvēks, kas nevar aizmirst, kā viņš pielūgsmē sēdējis pie sava elka kājām, vēlāk ilgosies to samīt un pazemot. Lai nevajadzētu ciest apvainojumus vēlāk, es labāk atsakos no cieņas, ko man vajadzētu izrādīt tagad. Es esmu ar mieru dzīvot salīdzinoši vientuļi, lai man nebūtu jāsamierinās ar vēl dziļāku vientulību nākotnē. Mēs esam dzimuši laikā, kad visās malās skan tādi vārdi kā brīvība, neatkarība un individualitāte, un vientulība ir cena, ko mums nāksies par to maksāt." 1 raksta - ir doma |
