Freedom's captive
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Monday, October 4th, 2010
| Time |
Event |
| 5:00p |
Apātija
◑ Neskujos
◑ Neeju uz frizētavu apgriezt matus
◑ Nekur nedodos, sēžu dzīvoklī
◑ Lasu interneta drazas
◑ Vēl joprojām esmu bezdarbnieks
◑ Neko nedaru, neko nemācos
◑ [gandrīz] ne ar vienu nerunāju, nekomunicēju
◑ Sāk augt tauki — uz vēdera un zoda
◑ Nemazgājos
◑ Neskrienu
◑ Vēl joprojām neesmu sakārtojis istabu
◑ Šodien pat nesaklāju gultu
◑ Daudz patērēju saldumus — saldējumu, iebiezināto pienu ar cukuru
Patiesībā jau šīs stāvoklis nau slikts, man tīri labi patīk, tā varētu visu laiku. Vienīgais, kas uztrauc, ir tas, ka nauda pēc kādiem pāris mēnešiem beigies un tāpat nāksies kaut ko darīt.
Esmu tā kā apdullis, grūti noformulēt domas, grūtu uzrakstīt kādu sakarīgu teikumu.
Vispār nezinu, ko darīt, un vienlaicīgi man arī nau brīva laika, aizpildu laiku ar kaut kādiem pseidodarbiem. Savādi.
Gaidu, kad man pašam šis viss apniks. Bet neapnīk, bļin.
Gribētos atrast kaut kādu ķipa “stabilu platformu” savā dzīvē, bet nesanāks. Šis stāvoklis nau jauns, dzīve man šķiet vairāk vai mazāk bezjēdzīga jau kopš kādu 15 gadu vecuma, bet pārtraukt arī kaut kā negribas.
It kā jau ir vēlme saņemties un, teiksim, jau no rītdienas izveidot kaut kādu stabilu rāmīti savai dzīvei, ar laicīgu gulēt iešanu, veselīgu pārtiku, vingrošanu un skriešanu, dzīves vietas sakārtošanu, galvas nepiebāšanu ar drazām, domāšanu un komunikāciju ar cilvēkiem utt. utjpr. It kā. | | 6:18p |
Jēgas nau — ir kaifs
Nu labi, nau jēgas gausties. Kaut kādā veidā jāpamanās izdabūt no visa doto lielumu kopuma izvilkt eksistencei nepieciešamo jauko dolbīšanos. Jo ir daudz kas labs.
Jāpaskatās uz sevi racionāli, kā uz pētījumu objektu.
* * *
Par to, ka dzīvei jēgas kā tādas nau, tas jau ir skaidrs. Dzīvite ir tāds absurds tripiņš no dzimšanas (ieņemšanas) līdz sapūšanai kapiņā.
Taču ir paveicies — cilvēka smadzenes ir uzbūvētas tādā veidā, ka daudzas darbības izraisa patīkamu jušanu, jauku sajūtu — siltums, ēšana, sesks, sekss pirmajā līmenī; tad vēl kaut kā sasniegšana un atzinība citu acīs attiecīgi nākošajos līmeņos.
Kā izdzīvot sociopātam? Sociopātam riebjas cilvēki. Taču iegūt labumus (ēdienu, mantas) no cilvēkiem gribas. Tad nu viens ceļš ir būt krutam (ķipa Dr. Hauss) specam, otrs ceļš ir iemācīties emulēt (imitēt, notēlot) parasta cilvēka uzvedību. Lai būtu kruts, vajag talantu, tas nau visiem dots. Vispār interesanta tēma, bet citreiz.
* * *
Principā, paskatoties uz sevi no saprāta augstumiem, analizējot mani ar racionālas loģikas palīdzību, ir viegli nodefinēt, ko man darīt. Iet laicīgi gulēt. Laicīgi piecelties. Pavingrot/paskriet. Brokastot. Tad — laiks kādām derīgām nodarbēm (šobrīd — dzīves vietas sakārtošana, datņu sakārtošana datorā, utt. utml). Tad — pusdienas. Pēc pusdienām mazliet izklaides un tad vakara darbīgais cēliens. Vēlāk — gulēt iešana.
Askēze un liekā atmešana, ritms un saprāts, prāta attīrīšana ir (varētu būt) mans glābiņš.
* * *
Es tikai nesaprotu, kāpēc tā nesanāk. Laikam neesmu racionāls un lōģisks. Tur tā neveiksme. | | 6:40p |
2 x 2 drausmīgums
Telefōns, kuram šodien esmu atslēdzis skaņu, rāda 2 neatbildētus zvanus un 2 neizlasītas īsziņas. Tas nozīmē, ka nāksies pēc kāda laika to visu skatīties un lasīt. Drausmīgi. Varbūt, ja neskatīšos, nelasīšu, pēc kāda laika tas viss pazudīs pats no sevis? | | 6:53p |
Attiecībām nē
Kāda jēga no attiecībām, ja tur tikai negatīvas emocijas un kreņķi vien sanāk?
Dzīvošu visu mūžu kā vientuļnieks. | | 6:58p |
Apskatījos tos zvanus un SMS
Subj.
Nu jā. SMS ar apmēram tādu tekstu "ja neatzvanīsi (vai necelsi manus zvanus), tad atbraukšu un sadošu pa muti". Nu i ko man tagad darīt? Ja atzvanīšu (vai celšu zvanus), tad tas nozīmēs, ka esmu ķipa tā kā nobijies. Tātad atzvanīt/atbildēt uz SMS nedrīkst. No otras puses, moš ka tomēr ignorēt to "ko par mani padomās ka es esmu nobijies" un atzvanīt, lai jau cilvēks nomierinās? Par ko vispār tāds stress, nesaprotu. Būtu vēl naudu parādā vai kaut ko tādu, bet te vispār kaut kas nesaprotams.
Nevarēja vienkārši konkrēti uzdot jautājumu, uz kuru man jāatbild? Negribu es šobrīd runāt ne ar vienu. Man nau ko teikt. Kas tur var būt neskaidrs?
Sviests. | | 7:09p |
Punkts
Vispār vajag pielikt kaut kādu punktu tam visam. Nekas no tā visa nesanāks — nemāku es nekādas attiecības rušināt un kopt.
Žēl, protams, bet nu, kā saka, "labāk briesmīgas beigas nekā briesmas bez beigām". Bez tam — "briesmīgs" pat nav īsti tas vārds, patiesībā nekā briesmīga jau nau.
Bija jau arī labās lietas, paldies par tām, bet tas viss tomēr nenāca no manis. Jo tāda "manis" nemaz nau. | | 7:21p |
Kas ir laime
Lai būtu laimīgs un dzīvotu ilgu mūžu, vajag pavisam maz.
* Gulēt — labi un pietiekoši ilgi.
* Ēst — labi, regulāri, pareizi.
* Fiziskas aktivitātes — vingrošana, skriešana, pastaigas.
* Domu aktivitātes — smadzeņu treniņi.
No katras no šīm komponentēm pa druskai, un dzīve ir izdevusies. Tik vienkārši. Vienkārši un askētiski. Pārējais jau ir sekundārs. | | 7:30p |
Nezināt, negribēt LOL
Es taču pats nezinu, ko es gribu. | | 7:32p |
Pozitīvā vērtība
Principā, ir vērts darīt tikai lietas, kuras raisa pozitīvas emocijas. Kamdēļ darīt ko citu? Kamdēļ "gruzīties" un "gruzīt"?
It kā elementāri. | | 8:49p |
Urā, halva :)
Kaimiņi (un es pat nezinu, kuri) ir pratušies un man atkal ir haļavnais bezvadu internets :) | | 11:28p |
Gulēt
Plkst. 23.30 dodos gulēt. Kamdēļ gan tik vēlu, jau pirms stundas vajadzēja. Ech.
Un rīt. Rīt būs ideāla diena. Es jau tagad zinu. Kaut vai tāpēc, ka man ir 1,5 bundžiņas ar iebiezināto pienu ar cukuru :) |
|