| Ar kafijas automātu |
29. Maijs 2005|14:33 |
Stāvu ar automātu.
Mana gulta pulksten 11os no rīta aptuveni studu iekrāsojas dzeltenā krāsā. Visa istaba iekrāsojas dzeltena. Viss iekrāsojas. Kā saule.
Atkāpe:
Vakar. Liekas, ka rīts velkas stipri vien ilgi. Patiesībā nevelkas - tā mierīgi plūst. Pamazām salīst iedvesma un pielīst arī tā, lai vēl vienu ķermeni pierunātu doties svaigajā gaisā. Trešais jeb otrais vai beigās vēl vienam personāžam iedvesmas netrūkst it nemaz. Par mazliet ņerkstošiem var nosaukt tikai mūs abus. Ar autobusu (au-to-bu-su) aizmiegojamies līdz vietai, kur jūra. Tad ar vāļāšanos pa zemi un skriešanas sacīkstēm veicam lielāko šī gada jūrmalas pārgājienu. Tā mierīgi. Ar pusplikpeldi pa vidu.
Galu galā: ar automātu, automātu. |
|