| pirmā pavasara himna |
25. Feb 2005|14:16 |
Katram cilvēkam vismaz vienu tādu cilvēku, kurš mirklī, kad kāds mierīgs rīts ir nepieciešams vairāk nekā svaigs ūdens sestdienas rītā, to arī viegli nokārto.
National Express Pļavnieku un saules virzienā, kad īstens miers visur no sākta gala līdz beigām ielīst vieglāk nekā cerēts. Šoreiz to pa īstam var ļauties.
Lai vai kā, nenoliedzami, pavasaris debesīs un mierā, kas pārņem, galvu pie vēsās autobusa rūts piespiežot.
Liekas, gandrīz neko vairāk nevajag.
Fizikas vietā Elīnai Kolātei žetons par manis izvilkšanu no saguruma un vispārējas sevis saēšanas no iekšpuses. Bovija kungs, vecās, jaukās spēles, English breakfast tea un smalkmaizītes, veci mūzikas žurnāli un pavasara sajūta. Un aveņu kārums, kas gan iepriekš paredzēts kādai nesenai vārda dienas gaviļniecei. /Lielu aveni nevar ielikt mazā kastītē/
Vēl jo vairāk- šodien nekas nav jānožēlo. Ne pat mazliet. Ne mierīgi rīti, ne divu filmu vietā tikai viena, ne garām palaists žetonvakars, nekas cits.
Šķiet mazliet iekritusi esmu arī es. |
|