|
[4. Sep 2007|14:08] |
Esmu pārdzīvojusi pirmo stāstu par Brāļu Karamazovu istabiņu, esmu sapnī redzējusi neparasti garu, viltotu pieclatu zīmi un esmu gandrīz beigusi domāt par skaistajām sievietēm/meitenēm. To nesauc par nolemtību, bet tā velkas līdzi. Es tagad sākšu pietikt ar sevi. Tiekamies kino, gandrīz vai tā. |
|
|