Literatūra un es. |
12. Jun 2009|13:36 |
Piecos no rīta atkal nevaru iemigt. Neesmu sev atļāvusi skatīties to Kasavetes filmu, jo jāatpūtina acis. Debesis krāsojas Nika Dreika „Magic” krāsās un padevusies veltīgiem pūliņiem iemigt, atveru Kortāsara stāstus. Pie visām „nepieciešams iegādāties” lietām, kur jau ierakstīts velosipēds, plašu atskaņotās, basģitāra, zirglietas, vinila plates un pāris grāmatu, tagad atzīmēju arī adāmadatas. Vispār pārsteidz šitā negaidītā rakstīšanas mānija. Laikam baigi sajūsminos par savu eksistenci, bet kur palikušas dinamiskās Kolātes pasakas? |
|