|
2. Sep 2008|18:08 |
|
Tas satraukums pēdējās augusta dienās, ka mani kāds pēkšņi aiz piedurknes aizvilks un tūlīt nosēdinās auditorijā, nav bijis īslaicīgs, jo ir otrais septembris, bet atvieglojuma sajūtas (ka mēnešu maiņa šoreiz akadēmiskā ziņā tiešām neattiecas uz mani) vietā mana identitāte izslīdējusi no rokām. Pēkšņi radošā krīze, minimālas koncetrēšanās spējas, pēkšņi laiku vairs nemāku plānot necik, skatiens tukšs, vispārējs apmulsums un sapīkums. Krītu arī lamatās, kas situācijai tikai palīdz plaukt un zelt - noskatījos Taxi Driver. Martin, kāpēc tavas filmas nevar būt tikpat jaukas kā tavs portrets. Vispār, kāda velna pēc mani interesē lietas, kuras es vienkārši varētu likt mierā. Tāpēc, ka neciešu situācijas, kuras neizprotu. Par laimi mana horoskopa zīme vēsta, ka krasi pretēja situācija, tātad laime un harmonija, ir tepat aiz stūra. Par laimi Martinam vēl ir filma par Bobu Dilanu. |
|