| CosmoskaķsapņGondrijs |
6. Maijs 2008|00:05 |
Tā kā šodien jau ir rītdien, es tomēr uzrakstīšu par šodienu, kas bija visai nomācoša. Neizlikšos, ka tā nebija un bija tikai tāpēc, ka pēkšņi aizmirsu, kur dabūt visus kaķu spēcīšus. Pašā vakarā es nolēmu paskatīties kaut ko no tās Gondrija dvd paciņas. Paldies tai dāmai, kas man ieteica nepalaist garām dokumentālo filmiņu. Es noskatījos "I've Been 12 Forever".
Vispār vakar man ļoti gribējās ar kādu aprunāties par Skaņu Mežu un par Cosmos koncertu, bet par pirmo es uzrakstīšu rakstiņu, bet par otro varbūt nemaz nevajag runāt, jo man patika, bet es biju visu savā galvā pirms tam jau tik ļoti izdomājusi, ka tas viss man likās nelīdz galam, bet pamatā jau man patika ļoti. Izdomāju arī, kurš ir mans mīļākais Cosmos. Jā, bet ne par to. Vakar es arī pati pazaudēju savas izsapņotās saldējumpankūkas ar šampanieti piecos no rīta, pastaigājoties ar brīnišķīgām dāmām pat tikko pamodušos pļavu, es arī zinu, kāpēc, bet arī ne par to, es drīzāk gribēju pastāstīt par sapni, kas man bija tā vietā vai varbūt es gribēju pastāstīt par kaķiem, kuri man šodien pietrūka visvairāk vai arī par Mišelu Gondriju, vai tomēr par to sapni, kurā biju stāvoklī (tas bija fakts, nebija visu to muļķīgo sajūtu un ķermeņa pārmaiņu), man pat nebija jādzemdē, man bija vienkārši sapnī jāiemieg, es pamodos un man bija piedzimis ( baigi nepatīk šis vārds) melns kaķis (tas arī bija fakts, vienkārši ir un viss). Un tas bija daudz iepriecinošāk nekā varētu likties, šo lasot. Tad es gāju uz veterināro aptieku, lai nopirktu kaut ko, ar ko pabarot savu kaķi ar siltu pienu. Tas bija tiešām jauks sapnis. Noskatoties "I've been 12 forever", es grbēju izdomāt, kāpēc šādu sapni vispār redzēju, kas bija tās detaļas, kas sajaucās kopā. (vispār esmu ļoti nogurusi, bet gribu šo uzrakstīt). Viens variants ir, ka sastāvdaļas nāk no tās apziņas, ka gribu būt vienkārši sieviete ar tās primārajām funkcijām un otra lielā puse varētu nāk no tā, ka glaudīju Rūtas kaķi Reksi, kurš nezina, kur likties no tā, cik ļoti viņam patīk, ka viņu glauda, un teicu, ka gribu viņu precēt.
Tālāk es, protams, aizdomājos arī par iepriekšējiem sapņiem, kurā redzēju, ka Maveriks Kontuīns ir KF ārštata superreportieris, kas rakstus par Skaņu Mežu cep 15 minūtēs, pie šī sapņa analīzes apstājos visai ātri, jo atcerējos teoriju, ka zēni uzkrītoši sāk rādīties sapņos, tad, kad viņi paši uzkrītoši daudz domā par tām meitenēm, kurām rādās sapņos. Sabijos no šīs idejas, jo es tai visai ļoti ticu. Tāpat kā uzvārdu teorijai, kaut gan tai negribīgāk, jo L ir tālu no T, un C no G, un arī T no C un L no G, bet vispār viss ir forši. Tā filmiņa bija ļoti, ļoti jauka un es nemaz nebēdājos, jo stāsta, ka mana kaķu dāma laukos pašlaik ir ļoti laimīga. |
|