Tas Kungs ir mans Gans

Dievs uzklausa

Mon, 21 Feb 2011 08:53:22 GMT

Man ļoti gribējās doties uz pasākumu, kas notiks 4. - 6. martam sexualrevolucion http://www.sexualrevolution.lv/ bet tā kā esmu pašlaik bez darba un esmu izstrādājusi budžetu un cenšos pie viņa arī turēties, tad nebija paredzēts man tāds pasākums. Es Dievam lūdzu, lai dod man finanses... lētajā dienā, kad biļete uz visām 3 dienām maksāja tikai 10 Ls, man tomēr nebija šī nauda... nu neko darīt, ja tā Dievs grib, lai notiek, es īpaši nedusmojos, jo arī gribēju braukt uz Liepāju, jo tētim dzimšanas diena.

Vēlāk atklāju, ka sestdien lekcijas ir pa brīvu, nu tad nolēmu iet uz tām vismaz un lūdzu, lai Dievs arī mani lieto tajā pašā laikā...

Vakar draudzē pie manis pienāk un saka, ka ir vajadzīgi brīvprātīgie, kas visas 3 dienas pasākuma laikā grib kalpot. Es prasu, kas būs jādara? Izrādās, ka jābūt aizlūdzējam un arī ja kāds gribēs parunāties... Es vēl sākumā šaubījos vai tiešām man tur jābūt un tad kad es saliku visu pa "plauktiņiem", tad secināju redz kur ir, to ko Dievam biju lūgusi, protams, tas nav tādā veidā kā es to gribēju, bet tas ir viss pēc Viņa stratēgijas, ne pēc manas! :)

Visdrošākā vieta – Debesu Tēva rokās

Sat, 19 Feb 2011 17:31:34 GMT

Lieli ir Tavi darbi, Kungs mans Dievs, ko Tu mūsu labad esi darījis, un diženas ir Tavas svētības pilnās domas par mums! Taviem brīnumiem un padomiem nav nekā līdzīga. Kad pūlos tos izteikt un pasludināt, es nespēju tos saskaitīt. /Psalms 40:6/

Gribu iesākt ar pateicību, pirmkārt, jau Dievam, ka Viņš vienmēr paliek uzticams, lai arī mēs tādi nemēdzam būt. Kā arī ikvienam, kas aizlūdza par manu braucienu uz Franciju. Tagad ir pienācis laiks, kad gribu padalīties, ko mans Dievs man ir darījis un kādus brīnumus Viņš man sagādājis...

Katru reizi, kad braucu pie ģimenes uz Franciju, es braucu caur Londonu un tad pāri visai Francijai... bet šoreiz es lidoju līdz Briselei un tālāk ar vilcienu pāri visai Francijai... 19. decembrī bija mans lidojums uz Franciju, iepriekš jau tika lūgts Dievam, lai svētī šo braucienu, kā arī lai nebūtu nekādi streiki, jo Frančiem patīk streikot! Streiki nebija, bet sniega pārpilnība krita no debesīm gan! Lidostas uz Londonu jau bija atcelti kādas dažas dienas iepriekš... Reģistrējoties Rīgas lidostā, tika paziņots, ka lidojumi uz Frankfurti un Parīzi tiek atcelti slikto laiku apstākļu dēļ. Mana sirds nodrebēja un sūtīju īsziņu māsai uz Franciju, lai lūdz par mani... Tomēr mēs no lidostas pacēlāmies.

Kad laidāmies jau lejā, pilots paziņoja, ka slikto laiku apstākļu dēļ mēs nevaram nolaisties paredzētajā lidostā, bet ir kāda lidosta, kas mūs tomēr uzņems... Man nebija ne jausmas, kur mēs nolaižamies... Līdz vilcienam mans laiks bija ierobežots. Diemžēl pārslodzes dēļ, kādas 40 minūtes mūs aizturēja lidmašīnā. Man sirds jau pukst strauji, man jāpaspēj uz vilcienu, bet tajā pašā laikā ir tāds pārdabīgs Dieva miers.

Kad tikām ārā no lidmašīnas, pie lidostas durvīm stāvēja autobuss, kas vedīs pasažierus uz to lidostu, kur vajadzēja nolaisties, kas bija aptuveni 120 km attālumā. Man jau īsti nevajadzēja to lidostu... Redzēju vēl vienu autobusu, es jutu, ka Dievs vada mani pie tā. Pieskrienot un uzrunājot pasažierus, rādu savu staciju, kura man vajadzīga... Slava Dievam, viena meitene brauc tieši uz to staciju! Viņai pietrūka sīknauda autobusu biļetei, es viņai to iedevu. Kad nokļuvām līdz vilciena stacijai, tad izrādījās, ka mēs atrodamies diezgan patālu no tās stacijas un mums tur jābrauc ar vilcienu, kas arī bija jāgaida. Bet rēķinot pēc visiem laikiem, man līdz vilciena atiešanai būs kādas 30 minūtes laika, kad tikšu līdz stacijai. Bet tā kā snieg, tad paziņoja, ka vilciens kavēsies pa 25 minūtēm! Satraukums jau bija, bet es nedrīkstēju kavēt, jo tad slikti var sanākt. Esmu lūgšanās, tomēr vilciens kavēja tikai 5 minūtes, atkal varēju uzelpot...

Iebraucot Briseles stacijā, es sapratu, ka tā ir diezgan liela stacija, sākotnēji atrast neko nevarēju... Es savā garā sapratu, ka man ir jāizņem īstās biļetes. Ieraugu, ka man jāstāv diezgan garā rindā, lai tās biļetes dabūtu. Tajā brīdi es vairs nedomāju par pieklājības normām, man bija jātiek uz vilcienu un mani palaida priekša rindai. Man par lielu izbrīnu, man iedod 2 biļetes un tas nozīmē, ka Parīzē man ir jāpārsēžas, kas arī nozīmē, ka jāmaina metro stacijas. Par to tikai biju lasījusi un mācījusies, bet dzīvē nekad nebija nācies būt Parīzes metro stacijās. Man tāds neziņa, jo es nekā nezinu, kur un kā man būs jābrauc un kura tā stacija ir... bet tajā pašā laikā tāds Dieva miers. Skrienu augšā uz peronu un izrādās, ka šis vilciens kavēsies pa 1 stundu un 35 minūtēm, tas nozīmē, ka es nokavēju nākamo vilcienu Parīzē! Man tāds nervu sasprindzinājums, bet Dieva tuvums neatstāj mani. Ieraugu, ka tāpat kavējās jau iepriekšējais vilciens uz Parīzi un es reāli varu paspēt uz to, bet nu tas nozīmē, ka jāiet un jāmaina biļete, bet laika vairs nav. Uz peronu uzrunāju 2 meitenes un izrādās, ka vienai jābrauc arī uz Parīzi ar to pašu vilcienu, kas man vajadzīgs un viņa mani iedrošināja, ka lai kāpjam šinī iekšā. Mēs iekāpām. Tā kā vilcienos arī kontrolē biļetes, tad pie mums pienāca pārbaudīt, bet nekā neteica... mēs droši braucām. Izrādījās, ka šī meitene dzīvo Parīzē un viņai bija līdzi Parīzes metro karte un viņa man rādīja, kā man vajadzētu braukt un kādu metro ņemt. Izrādījās, ka viņa ir arī kristiete. Slava Dievam! Bet dēļ sliktiem laika apstākļiem, vilciens brauca diezgan lēni un es jutu, ka es nokavēšu savu vilcienu. Nepārtraukti sazinoties ar savējiem, uzzināju, ka ir vēl viens vēlāks vilciens, bet nu arī to es kavēšu, ņemot vērā, ka man vēl jāmaina stacijas. Ko man tagad darīt: biļetes vairs nebūs, jāpavada nakts Parīzē! Dieva sūtītais eņģelis piedāvāja man nakts mājas pie sevis, es vienkārši biju šokā, ka tev svešs cilvēks piedāvā nakts mājas. Vauv! Man teica, ka kompānijas dēļ es nokavēju savu vilcienu, tad viņiem par mani vajadzētu parūpēties. Lai arī kas notiktu, es zinu, ka Dievs ir ar mani un Viņš parūpēsies! Nokļūstot Parīzē, sameklēju informāciju un stāstīju savu situāciju. Viņi man apmainīja biļeti uz rītu un teica, ka jāgaida, ka viņi dabūs viesnīcu un viņi to visu atmaksās. Tā es pēc 12 naktī nokļuvu Parīzē viesnīcā, man iedeva jaunu biļeti un man nebija jāpiemaksā vai jāizdod nauda necik, mans Dievs visu nokārtoja, ka tas viss bija par brīvu! Es nevarētu atļauties apmesties Parīzē tādā šikā viesnīcā, kur varēju pārlaist nakti. Kad Francijā dalījos kādā viesnīcā es biju, viņiem acis iepletās, jo arī tad kad sūta komandējumos, nevar atļauties tādu viesnīcu! Lūk, tāds Dievs man ir, kas tev iedod jaunu biļetei un iedod vislabākās nakts mājas, kas bija tur pat pie metro stacijas Parīzē. Nākamā rītā kopā ar vēl citiem cilvēkiem, kas brauca uz to pašu staciju, kopā braucām. Tā kā tas bija agrs rīta, tad lai nopirktu metro biļeti, bija vajadzīga precīza nauda. Man centi nepietika, cilvēki, ar kuriem es braucu kopā, man iedeva, lai man sanāktu biļetei. Dievs neticamā veidā nodrošina. Izrādījās, ka Parīzē vajadzīgs arī kompostrēt biļeti iepriekš aparātos, lai brauktu ar vilcienu un viņi man to parādīja. Dievs visā manā ceļā sūtīja eņģeļus cilvēka izskatā, kas man palīdzēja manā ceļā!

Kad izkāpu no vilciena, māsa mani ar savu dēliņu sagaidīja. Tāds prieks ir būt kopā. Iekāpjot mašīnā, uz paneļa rādīja gaisa temperatūru un tā bija +16 C grādi! Latvijā mīnusos tik pat, bet es iebraucu vasarā! Tajā dienā Francijas Ziemeļos un lielākoties Eiropā visas lidostas tika slēgtas sniega dēļ. Mans prieks bija liels un es varēju liecināt, ko mans Dievs priekš manis ir darījis šajā ceļā! Cik patiesi ir liela Viņa žēlastība! Nekad neaizmirsīšu šo braucienu un to kā es piedzīvoju Dieva mieru ejot cauri šiem notikumiem!

Manā sirdī paliks vārdi, ko mana mamma man teica: „Es zināju, ka tev viss būs labi, jo tu tici Dievam”. Manuprāt, tas ir spēcīgs apgalvojums, jo mēs nemaz neapzināmies, kāds ir Dieva spēks, jo tas nav mazinājies. Viņš ir tāds pats – nemainīgs. Bet jāuzdod jautājums vai mums ir ticība? Es par Dieva brīnumiem biju lasījusi un neiedomājos, ka kaut kas tāds var notikt arī manā dzīvē! Var notikt Dieva brīnumi ne tikai manā dzīvē, bet ikkatra ticīgā dzīve, jo mēs piederam dzīvajam Dievam, mēs esam Viņa bērni. Kurš tēvs nedotu savam bērnam visu to labāko? Viņš ir tāds Tēvs, kas dod saviem bērniem visu to labāko!

Smīklīgi

Wed, 28 Apr 2010 12:05:46 GMT

Man tāds labs noskaņojoms, Elkora dabūju adopteri priekš mp3, kuru pagājušajā gadā nokūpināju, eju arā no Elkor un manas kurpes papēdis palika paklājā! Nācās kurpi noģērpt, lai izņemtu, tikmēr jau otras kurpes papēdis arī sāk sprūst, bet nu tomer iztiku sveikā! Apsargam , protams, smaidiņš! :) Izeju arā un kaut kā kājas tā sametās ka gandrīz novēlos, tomēr noturējos uz kājām! :D Pārejot gājēju pāreju un velkot saulenes, tās vnk nokrīt uz ielas, no malas es noteikti izskatījos smieklīga. Man pašai arī smiekli nāk, nu cik tad var!

Lido paņēmu kartupeļu pankūkas ar aveņu ievārījumu un kad pie kases bija jāmaksā, man vnk 2 sant. iekrīt manā ievārījumā, kasierei smaidiņš, man jau arī! :)

Dievs liek smaidīt man un citiem par ikdienas (ne)gadījumiem)! :)

nāve

Thu, 25 Mar 2010 10:20:21 GMT

Man liekas tas bija no svētdienas uz pirmdienu, kad man bija sapnis, ka stavu tumša cauruma priekš un man bija tāda sajūta, ka es mirstu, bet es pamodos pec ta sapna un bija tada sajuta, ka tiesam nave stav te patas...

sorit omamma nopirkusi avizi, lai dabutu nedelas programmu un atradusi lidzjutibas vesti Aldonai, ka mans opitis nomiris un mums nekas netika pazinost, un rita jau ir beres, es vienkarsi biju soka! nu labi attiecibas tur nekadas labas nebija un ari vins nemaz negribeja, lai nak uz vina berem...

Lieldienu laika gribeju vinu apciemot, bet nu cilveka vairs nav...

Sermuli skrien pa kauliem...

Nevaru izlemt braukt uz berem vai ne, jo tad man jabrauc uz Liepaju un apglabas Nigrandes kapos....

MM lasītājas – dvīņu mammas - iebilst!

Mon, 15 Mar 2010 09:16:53 GMT

Ar lielu interesi gaidījām februāra numuru, lai kaut nedaudz uzzinātu kādu jaunu informāciju par dvīņiem. Kā zināms, latviešu valodā informācija par dvīņu tēmu ir ļoti skopa...

Jāsaka, ka, mūs, dvīņu mammas, kuras reģistrējušās atsevišķā grupā portālā Cālis (jo tā ir viena no retajām vietām, kur mums apmainīties ar viedokļiem, priekiem un bēdām, sniegt viena otrai atbalstu), šī informācija nedaudz pārsteidza, varētu pat teikt sarūgtināja un lika vilties.

Rakstā „Citādi!” daudzām minētām lietām un apgalvojumiem gribam oponēt un iebilst, piemēram par to, ka „dvīņu vecāki spēj retāk reaģēt uz bērnu uzvedību, retāk uzsmaidīt(!!!) vai atbildēt.” Teikums „Lai cik jauki ir brīži, kad bērni viens ar otru spēlējas, tomēr tiem ir arī rūgtā puse – mammai ir sāpīgi justies nevajadzīgai”(!!!!) Pārrunājot dvīņu mammu starpā šo raksta atkāpi gandrīz jāsmejas! Nevienai no dvīņu mammām šāda pieredze nav, gluži otrādi – bērni pārsvarā cīnās par mammas uzmanību!” Bez tam, dažas lietas mūs tiešām aizvainoja, kā, piemēram, “vecāki no augstākiem sociāliem slāņiem saviem bērniem (dvīņiem) liek atšķirīgus vārdus...” Visu cieņu raksta autorei, nenoliedzam viņas kompetenci, bet mūsuprāt, izsmeļošu un patiesu rakstu par dvīņiem nevar uzrakstīt cilvēks, kurša nav “gājis cauri” dvīņu audzināšanai! Turklāt visi šie fakti, šķiet, paņemti no „kaut kādām” teorijām, pētījumiem, gudrām grāmatām, kam tomēr visai maz sakara ar realitāti.

Ļoti apbēdina tas, ka žurnāla numurā minētie piemēri ar dvīņu ģimenēm pārsvarā (pārsvarā!) ir ar mazliet negatīvu pieredzi – bērniņi dzimuši priekšlaikus, ar veselības problēmām, kas, savukārt ievieš bailes vēl topošajām dvīņu māmiņām!

Es, kas apņēmās visu mammu vārdā uzrakstīt MM redakcijai šo vēstuli, no savas pieredzes varu pastāstīt, ka tad, kad draugi un paziņas uzzināja, ka esmu stāvoklī un gaidu dvīņus, gandrīz visi izteica līdzjūtību – cik grūti man būšot tādai tievai un smalkai iznēsāt dvīņus, īpaši vasarā, kad grūtniecības laiks ritēs uz beigām. Vēders pārsprāgšot un nevarēšot kājās noturēties un vispār – būšot tik grūti, tik grūti. Mani tas ļoti kaitināja. Par spīti visām prognozētajām šausmām, jutos lieliski, un kad ritēja 37/38 grūtniecības nedēļa, neviens neticēja, ka manā puncī ir divi mazulīši! Tas bija pavisam normāls vēders un es biju pavisam normāla grūtniece. Mani ļoti apbēdināja tas, ka katrā vizītē pie ārsta tā starp citu tika izmests teikums „riska grūtniecība” – tikai tāpēc, ka tie bija divi, nevis viens mazulītis un par spīti tam, ka viss noritēja lieliski un bez problēmām. Zinu, kā ārstam ir jāinformē par visiem riskiem, bet katru mēnesi dzirdēt teikumu „riska grūtniecība” nudien ir nomācoši. Mazos dzemdēju pati, puikas piedzima 38/39 grūtniecības nedēļā ar svaru 2859g un 2990g. Skaisti, veseli zēni! Jā nebija viegli, bet vēlāk tas viss šķiet sīkums salīdzinājumā ar to, kas dots – šo lielo nenovērtējamo Dieva dāvanu.

Padomājiet, ko izjūt grūtniece, kura gaida dvīņus, lasot šos stāstus... diezin vai tie viņu uzmundrināja, iedrošināja... drīzāk iedzina stresā un grūtniecības laikā no negatīvās informācijas distancēties ir ļoti grūti. Jā, protams, nepieciešama arī šāda pieredze, bet mēs vēlētos vairāk pozitīvu piemēru! Kāpēc nerakstāt, ka dvīņu grūtniecību ir iespējams veiksmīgi iznēsāt (starp citu - No www.calis.lv dvīņu, trīņu lapas sākumā reģistrētajiem dvīņiem un trīņiem 82% ir dzimuši pilnās 36 un vairāk nedēļās, respektīvi, ir pilnībā iznēsāti un nav dzimuši priekšlaicīgi (75 no 91 gadījuma, kur šie dati sniegti). 60% gadījumu dvīņu vai trīņu grūtniecība beidzas ar ķeizargriezienu (48 no 80 gadījumiem, kur šie dati sniegti).

http://www.mansmazais.lv/article/285058/

Mon, 08 Mar 2010 11:31:55 GMT

sodien interesanti sanaca, es staveju rinda un no rita pirku dazas lietas, ko te darba uzest, aiz manis stav tada loti veca kundzite ar 1 latinu roka un dazam precitem. es domaju, es samaksasu ari par vinu. es lieku tur soma savas nopirktas lietas un vinas preces jau noskane un es iedodu 1 latu pardevejai, pardeveja man prasa vai tas ir mana lietas, es saku ne, bet es samaksasu. vina uz mani ta skatijas un atlikumu izdeva tai tantinai, man liekas, ka ta tantina neka nesaprata, kas notiek, bet nu pardeveja bija soka! :D
nu izskatijas, ta tantina loti nabadziga un es tacu kaut ka savu reizi varu ari noziedot nabagiem, nevis kas nauda nodzer, bet nu kam ta tiesam ir nepieciesama. es pateicos Dievam ka man ir nauda un ka es varu ari iedot vel kadam :)

Vai izmisuma sauciens?!

Thu, 03 Dec 2009 20:01:12 GMT

i'm sorry but i don't believe god
but if he can help us, i want to believe it

:)

Dazas rakstu vietas

Thu, 26 Nov 2009 07:30:50 GMT

Marka ev. 6:5,6
Un Viņš tur nevienu brīnumu nevarēja darīt, tik vien retiem vājiem Viņš rokas uzlika un tos dziedināja. Un Viņš brīnījās par viņu neticību.

Marka ev. 6:31
Un Viņš tiem saka: "Nāciet vieni paši savrup kādā vientuļā vietā un atpūtieties maķenīt." Jo daudz bija, kas nāca un gāja, un tiem nebija vaļas ne ēst.

Marka ev. 6:34
Un Jēzus, izkāpdams malā, redzēja daudz ļaužu, un sirds Viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija kā avis, kam nav gana, un Viņš sāka tos daudz mācīt.

Izmainas

Thu, 26 Nov 2009 07:23:29 GMT

Mazliet izmainu lokacijas vietu! :D Meklet mani ieks ----> http://twitter.com/pigoznis

Bebji

Tue, 24 Nov 2009 19:44:16 GMT

Tagad ir bebju uzbrukums, tik daudziem jau ir piedzimusi un vel ir gaidas...

Kada sieviete/meitene, kura ir kristiete gaida berninu, bet cik noprotu, tad laikam audzinas viena pati. Cik tas ir skumji, jo vina jau ta ilgu laiku ir bez darba, ka vina vares nodrosinat berninu un sevi? Bernu pabalsts ari nebus nekads, vienkarsi sirds sap par sadam situacijam. Ko lai si jauna sieviete dara?

Ja cilveki kludas, greko, bet Dievs mil mus. Mes neesam tiesnesi, bet mums ir japalidz grutibas nonakusiem un japarada Dieva gaisma un jaludz par cilvekiem, ka vini nedzivotu greka un milestiba japamaca, bet mes nedrikstam noversties...

Lai Dievs dod gudribu!

"Tad nu Kristu Jēzu pieņēmuši, dzīvojiet Viņā, sakņodamies Viņā, augdami Viņā, stipri kļūdami ticībā, kurā esat mācīti, pāri plūzdami savā pateicībā!" Kolos. 2:6,7

Mon, 23 Nov 2009 14:03:03 GMT

*Mums vienmer ir ceriba Jezu Kristu!

*Dievs mums dod uzdevumus, kurus piepildit, bet but uzticigiem un pateicigiem par to mazumu, kas mums ir pieskirsts.

*Vel vairak pazit un iemilet Jezu!

Paklausiba Dievam

Sun, 15 Nov 2009 03:50:25 GMT

Biju pieteikusies braucienam uz Tallinu, bet jo tuvak naca brauciens, es saku svarstities. Lai gan pagajuso gadu bija tik svetigs konforence un es loti gribetju braukt ari sogad. Bet sava gara sanemu noradijumu, ka man nav jabrauc. Man bija gruti pienemt so lemumu, es ludzu, Dievs dod man zimi, ka man nav jabrauc. Pec kada laika taja diena sanemu sms no macitajas, ka sodien vina nevar tikt uz lugsanam un ludza, lai mes sanakam ceturtdien, bet ceturtdien man jau bija jadodas uz Igauniju. Es sapratu, ka ta ir zime, bet tik un ta es saubijos, bet tas pasas dienas laika es lasiju, nekardiniet To Kungu, man asaras bira, ka es varu saubities, tad kad Dievs runa mana sirdi! Ta es atteicu braucienu uz Tallinu, mani bija liels miers un nekada nozela, ka es nebraucu.

Ceturtdien biju uz lugsanam, bija svetigs laix. Piektdienas vakaru man piesledza netu. Runajos ar masu, dalijos ar Dieva Vardu. Iedevu ari rakstvietas, ko vinai lasit. Ari vakar runajamies un pec kadam vairakam stundam vina man raksta, ka dodas uz slimnicu, jo bernins nak pasaule. Es slaveju Dievu saja nakti un man ir skaidra saprasana kadel man bija japaliek majas, lai butu par stiprinajumu un Dievs varetu mani lietot pie saviem lidzcilvekiem. Masa ari sodien lasija Dieva Vardu un teica, ka nems Bibeli lidz uz slimnicu.

Paldies Dievam, ka Vins runa mana sirdi un paldies, ka es paklausiju, kaut es vienmer ta varetu dairit un nesaubities, tad kad Vins runa! :)

Psalms 9:11 Uz Tevi paļaujas, kas pazīst Tavu Vārdu, jo Tu, Kungs, nepamet tos, kas Tevi meklē.

Slava Dievsm, Vins ir labs!

Afrika

Fri, 13 Nov 2009 10:31:03 GMT

Pedeja laika domas par Afriku un kalosanu aizvien vairak un vairak uz mani runa...

1) pabeidzu izlasit Stefans - brivibas cinitajs, tiesam speciga gramata par Afrikanu puiku, kurs kluva par misionaru
2) sorit man uz e-pastu atsutija mailu, ka bus sanaksme par brivpratigiem Afrika, domaju aiziesu, bet es nezinu, cik daudz ta ir kristiga oranizacija, majas lapa nekas nebija teikts...

es zinu, ka man jamacas ta medicina un talak, vai Afrika? es paslaik nezinu gan, kas talak...

halucinacijas vai?

Thu, 12 Nov 2009 14:10:09 GMT

Sorit no rita braucot ar sabiedrisko transportu lasiju gramatu, bet viena no pieturam kaut ka parstaju lasit, aninmuizas pietutura iekapa kads virietis gerbies melna, ar brillm un manu uzmanib piesaistija izlikta uz aru kede ar skeleta galvu. man sametas bailes un es vairs nevareju palasit gramatu, ka tikai viena doma, man jaludz Dievs. Es piesaucu dargas Jezus asinis, Vina apsardzibu par siem cilvekiem, par autobusu un soferi. Vins aizgaja liekas lidz soferim, es sedeju ar muguru es neredzeju, kur vins palka vai izkapa vai ka, bet var but, ka man tikai radijas. Bet nu tas mani izraisija diezgan nepatikamas emocijas un lika aizdomaties, cik daudz cilveki staiga apkart ar ienaidneka simboliem, tos pieludz un ir speigi ienaidneki, bet Jezus ir uzvarejis vinu un tagad vins staiga pa pasauli un trako. Kristiesiem pastavigi ir jabut nomoda ar luganam! Patiesiba viss ir daudz nopietnak neka mes varam iedomaties!

Mon, 09 Nov 2009 14:42:10 GMT

rudi mati sapni un realitate

bimbiens velk!

sviesdts!

Hokejs

Mon, 09 Nov 2009 09:58:49 GMT

19. nov. barins iesim uz hokeju. 100 gadus neesu bijusi uz hokeju, pat nevaru atcereties, kad esmu bijusi.
Tas bus kaut kas jauns! :))

sedzina

Sat, 31 Oct 2009 12:31:15 GMT

Sodien man ideja iesavas galva, tik nu ka ar to realizesanu, tad jau redzes, bet apnemiba man ir.

Gribu noadit masa berninam Matiasam (kurs piedzims novembra beigas un janvara beigas es vinu redzesu) sedzinu un izsut ar vina vardinu, janem lielas udatas un rupja dzija, tad jau ies atri. Sodien dodos uz veikalu noskatit lietas. Ceru, ka skaisti sanaks! :)

helovini

Sat, 31 Oct 2009 12:18:33 GMT

Dievs mani uzrunaja, ka man svetdienas skola jaruna par heloviniem, daudz rakajos pa netu, bet atradu veritigu lapusiti jau izstradatu prieks berniem. tas man daudz atviegloja, lai nebutu jamekle. http://www.svetdienskola.lv/Helovins_Saturs.htm
Berniem ir par to jastasta un jaizskaidro, ja nu es to tagad neizdarisu, tad kas tad viniem par to pastastis?

Pie reizes man ir ari tema par Bibeli un Dieva gaismu, ceru, ka tas viss ies kopa!

Krustmate

Fri, 30 Oct 2009 13:28:32 GMT

Man piedava klut par krustamti Ineses un Romika meitinai Martinai. Es isti nezinu ko darit piekrist vai ne. Man jau ir viens krustberns, nu es neteiksu, ka es esmu laba krustmate. Vina tagad dzivo Norvegija. Sad un tad aizludzu par vinu un apvaicajos ka iet.

Bet ko patiesiba nozime krustmate, kas ir vinas pienakumi?

Ceru, ka driz gusu atbildes, savadak man nomac, ka nevaru atbildet dot....

Fri, 23 Oct 2009 14:11:03 GMT

Sodien uz Liepaju, pirmdien atpakal...

Thu, 22 Oct 2009 13:53:16 GMT

nebiju uz lekciju, uz kuru man vajadzeja iet... :(

pati dusmojos uz sevi!

atgriesties pagatne

Thu, 22 Oct 2009 07:57:44 GMT

Vakar man bija higiena tests. Bija labi, bet kad uzrakstijam, tad viena no meitenem pasniedzejai jauta, kas ta ir par maju preti. Pasniedzeja saka, ka ture agrak biji tads ka rehabilitacijas centrs, kam problemas ar rokam vai kajam, ka ari, kam muguras problemas. Ortopediskos apavus gatavo vel sodien, bet bijis tur dienas stacionars, bet tagad tur neka vairs nav. Es jautaju vai tas ir uz Pernavas ielas un vina saka, ka ja.
Man kakla kamols saskreja, ka ta var but, ka manai skolai tiesi preti ir ta slimnica, kur agrak braucu arsteties. Tas ir kaut ka viss divaini...man bija un vel joprojam ir tada neparasta sajuta, tikai es nezinu, kas bus talak nakotne, kadel esmu atvesta atpakal uz to vietu, kur kadreiz biju...

neticami

Tue, 20 Oct 2009 12:31:53 GMT

ta ka men nebija iespeja pagajusa nedela apmeklet vairakas lekcijas un sodien devos uz skolu ka balta lapa, kur zinaju to, ka kimija bus montroldarbs un ari kaut kas vareja but anglu valoda....

Kimija izradijas bija jau vakar, tas nozime, ka bus man jaraksta kaut kad citu reizi, bet ari anglu valoda bija paredzets kontroldarbs ar ntajiem vardiniem par cilveka sastavu un pasniedzeja vnk nebija un lekcija nenotika, ta ka man ir dots laiks macities, nu es ceru, ka so zelastibas davanu ari es izmantosu!

rita tests higiena....

ediens un sis un tas

Tue, 13 Oct 2009 14:27:04 GMT

man pedeja laika karojas pec Francu edieniem, pec stekase, pec dzambo, nu labi tie ir galas edieni, bet ari sokolades mudinu Muse vai ka tur sauc... dazas lietas jau LV ir, bet cenas salidzinosi augstas prieks manas...
Sodien ar mammu sazvanijos, vina izcepa keksu, man jau likas to smarzu sajutu jau te...
laikam izsalkums mani moca! :D

Ceturtdien, piektdien un sestdien audites manu darbu, a man tads pofig, ne nu gribas lai ir labi, bet atseviskas lietas es vnk nevaru neko darit, jo ka ir ta ir...

Man patik manas macibas, lai gan ne vienmer tieku uz visam lekcijam. Sorit domaju, ja es nestradatu, tad gan es macitos kartigu. Man jau liekas, ka dienin vai, jo atrastu vienmer kaut ko citu ar ko nodarbotos...

Bus jauzraksta mans sapnis, tiesam specigs un likas tik reals, ka Jezus nak un ari notika dazadas zimes un brinumi. Pat sapni speju citet Bibeles vietas, mja interesanti...

Man aizvien ir prata, ko macitajs teica, ka tie cilveki kuri regulari ludz Dievu, ir mierigi cilveki. :) Es ari gribu to! Vel vairak! :)

katru dienu parsteigums

Fri, 25 Sep 2009 10:12:33 GMT

Vakar man zvana telefons, anonims radas, nu neko pacelu. Izradas zvana no Amerikas. Pie mums pirms 2 gadiem bija komunikacijas seminars un to vadijas Tafadzua Mudambanuki, kurs ir no Afrikas, bet dzivo tagad ASV. Tiesam dedzigs un Dieva meklejos cilveks.
Pilnigi neticami, ka vins par mani tik daudz ko atcerejas, lai gan pagajis tik ilgs laiks. Mazliet parunajamies un tad vins par mani ludz Dievu caur telefonu. Es pec tam domaju, nu tocna, tas ir viens neparasts cilveks. Dievs mak parsteigt mani!

Sodien uz Liepaju! :)