"Mana sirds ir saviļņota domājot par Tevi. Tā dejo skaistāko deju mūžā. Manas sirds melodija liek manam prātam apklust un saplūst ar debesu skaņām. Kā ar smalku otiņu, šķiet, Dievs glezno mākslas šedevru, kuram nav līdzinieku. Viņš ar maigiem otas vēzieniem savieno manu un Tavu sirdi vienā veselumā. Mūsu sirdis sastapsies un klusi runāsies... Mēs kopā dejosim uz Mūsu debesīm. Es mīlu Tevi!"

 autors: nezināms

Psalms 4

1 Dziedātāju vadonim, cītaras pavadībā. Dāvida dziesma. /Davidam patika spelte uz citaram un savas lugsanas izdziedat ka dziesmas/
2 Uzklausi manus saucienus, manas taisnības Dievs! Kad biju spaidos, Tu manā priekšā pavēri durvis - tad nu žēlo mani un uzklausi, ko lūdzu! /Dievs uzklausa musu saucienus, protams, musu saucieniem ir jabut no sirds dzilumiem. Tas ir ta pat ka tu ieietu meza un tavs līdzgaitnieks butu nomaldijies un tu skali sauktu vinu, lai vins sadzirdetu tavu saucienu, ta pat sauc uz Dievu, lai Vins sadzird tavus skalos saucienus. Davids atzina, ka Dievs ir taisns un visas lietas, kas notiek ir Dieva taisnības nolemtas. Dievs var pavert durvis uz brivibu un var ari tas aizvert, bet tik un ta caur visu to Dievs tevi macis, lai tu vel vairak tuvotos un atzitu, ka Dievs ir taisns./
3 Cilvēku bērni, cik ilgi lai mans gods paliek kaunā? Cik ilgi jūs mīlēsit to, kas iznīkst, un pieķersities meliem? / Davids seit jutas nonievāts, ka vins netiek atzits ka kenins. Davidam vel vairak sap sirds, ka Dievs tiek noniecināts un tauta piekereas iznikstosam lietam, bet dzivo, patieso Dievu atstāj novarta, nepieludz Vinu./
4 Tad nu ziniet, ka Tas Kungs mani brīnišķi vadījis. Viņš uzklausa visas manas lūgšanas. / Te nu Davids nemelo un slave Dievu, jo Vins ir briniskigs un uzklausa visas manas lugsanas, mes varam vinu slavēt un no sirds, pateikties, ka mums ir tads varens Dievs/
5 Dusmojiet, bet negrēkojiet! Pārdomājiet klusībā savās sirdīs, kad esat jau savās guļasvietās, un klusiet! (Sela.)  /Cik biezi mes savas dusmas apgrekojamies, pasakot tadus vardus kadus nevajadzēja mums teikt, cik biezi niknums un naids mus parnem, ka mes nemakam apstaties un izgazam visus savus netirumus, apvainojumus uz otru, bet vai tad musos viss ir tik labs, mes neviens neesam perfekti, ari tu kludies, pirms dusmojies uz citiem, paskaties uz sevi. Dodoties gulet pardoma dienas gajumu un liec to Dieva prieksa vai diena ir pagajusi Dievam par godu, vai taja nav bijusas kadas lietas, kas ir jaliek Dieva prieksa un janozelo sacitasi, padaritais vai tiesi otradi - nepadaritais. Parbaudi savu ikdienu./
6 Nesiet taisnības upurus un paļaujieties uz To Kungu! / Taisnibas upuris Dieva prieksa ir Vina pasa pielugsme, ness pateicību un paklausību ka upuri Dieva prieksa un Vins tev dos speku visos tavos darbos un vadis tavu celu./
7 Gan daudzi saka: "Kas dos mums laimi?" Pacel Tu, Kungs, pār mums Sava vaiga gaišumu! /Kur tu mekle savu laimi, vai tu esi steidzīgas dienas skrejejs, kas aizmirst pat lugsanu noskaitit. Apstajie, ieklausies, Dievs grib ar tevi parunat. Laime ir but kopa ar To Kungu, ta laime ir muziga, parejais viss ir izniciba. Kur ir tava manta, tur ir tava sirds, manta nedos tev laimi, ta ir tik uz isu bridi, bet kas mekle To Kungu un savu laimi atrod Dieva, ta laime pastaves ne tikai uz zemes, bet ari muziba./
8 Tu esi devis lielāku prieku manai sirdij nekā viņiem laikos, kad viņiem labības un vīna papilnam. /Mes skauzam, ka citiem laimējas vai ka citiem ir kadas lietas un tev nav, bet tu nedzivo vinu dzivi, viniem nav tas kas ir tev un vini visticamāk skauz tevi, ka tev ir kas cits, kas viniem nav. Esi gudrs un priecajies par to kas tev sodien tiek dots. Baudi un redzi, cik Dievs ir labs!/
9 Es apgulšos mierā un dusēšu, jo Tu vien dari, ka dzīvoju drošībā. /Katru vakaru mes varam nolikt savas galvas uz spilvena un pateikties Dievam par so dienu un par so nakti. Ari ja si ir musu pedeja nakts, tad paldies par to, jo Dievs ir mans sargs ari man esot miega un apsarga mani lidz ausis atkal jaunais rits./