Tas Kungs ir mans Gans
Tas Kungs ir mans Gans
- 11/6/08 12:09 pm
- Cik jauki bija mazliet paņemt pārtraukumu no darbiem un nokāpt lejā baznīcā un slavēt Dievu ar dziesmām, sirds tā sasildījās un ir tāds neizsakāms miers... :)
-
0 commentsLeave a comment
- Kārtējais sapnis
- 11/6/08 09:53 am
- Parasti mani sapņi ir rīta pusē, laikam tādēļ varu atcerēties vismaz kaut ko no tā visa....
Viss sākās tā:
Esmu Veslija nometnē, tur notiek kāda bērnu nometne, jo bērni tur čum un mudž visapkārt, kāju dipoņas ir visapkārt. Man ķipa jābrauc uz Rīgu, cik noprotu ir brīvdiena, jo es skatos sarakstā, ka man jāpaspēj uz to autobusu, bet nu ir jau nokavēts, tad tētis (nez ko viņš tur darīja, bet man bija pats par sevi saprotams, ka viņš tur ir), teica, ka mani aizvedīs uz autoostu, nu tad es nolēmu braukt ar nākamo autobusu, bet, kad paskatos savā pulkstenī, atkal ir pa vēlu, tad arī nokavēju vilcienu, kas iet pa dienu, jo tagad brīvdienās no Liepājas 2 x dienā iet vilciens, viens no rīta 6os, bet otrs pāri 2iem. Tad gribēju braukt 17:05, līdz tam man vēl bija laika...
Bērni spēlēj kādu rotaļu, kas bija saistīta ar lidmašīnām un tad gaisā parādījās viena lidmašīna, es redzēju, ka tā ir airbaltic, es teicu, tā jau pacēlās no Liepājas un lido uz Rīgu... Tad lidoja viens helihopteris (Liepājā mēdz viens lidot, nu tas ir militāristiem, kas ir pie karostas), tad pamanīju vēl vienu tālumā tas gan tā jocīgi lidoja un sāka gāsties lejā un tieši uz nometnes pusi. Es saucu, lai skrienam prom, jo viņš var uzsprāgt! Viņš nokrita un sākumumā nedēga, bet tad parādījās liesmas, es aizvien saucu, ka jābēg, jo viņš var uzsprāgt, bet citi ar šļūtenēm un spaiņiem, kas piepildīti ar ūdeni, centās nodzēst uguni, bet galvenokārt to darīja bērni! Un tas izdevās. Es arī bailīgi piegāju klāt un ieraudzīju, ka viss ir it kā izdedzis, bet tanī pašā laikā cilvēki izskatās kā no plastmasa taisīti.Es skatos vai ir kāds dzīvs palicis. Tad pēkšņi pilots parādās, tāds gados vecāks kungs un šim pilnībā nekas nav noticis un šis ar mani runā tādā vēsā mierā... Bērni kāp jau iekšā, es uz vieņiem parājos, ka nedrīkst. Pilots mēģina iedarbināt motoru un it kā mazliet paceļās gaisā, bet es saku, ka viņš ir traks, šis man kaut ko tur paskaidro, es tā arī īsti nesapratu. Tad viņš paņem vienu tā kā bēbi no aizmugures sēdekļa, bet tā ir lelle no plastmasas un kaila un ieliek man rokās un saka, lai es par viņu gādāju un audzinu, bet kad izaugs, tad ķipa man būs jāatdod, nu tā doma, ka tai (tā bija meitenīte) jākļūst par pilotu vai stjuarti. Es to lelli tik uzmanīgi turēju rokās un stulbi blenzu!
Dīvaini man tie sapņi ir...
-
0 commentsLeave a comment
- 11/5/08 05:01 pm
- Jāskrien...
Spēļu vakars jau 17:30
-
0 commentsLeave a comment
- Liecības vārds!
- 11/4/08 04:17 pm
- Gribu ar Jums dalīties ne tikai evaņģēlija vēstī, bet arī ar savu sirdi, kā saka Pāvils savās vēstulēs. Gribu padalīties, ko nozīmē man ticība un kā es to izprotu. Par atgādinājumu un pārdomām, lai uz mums runā Bībeles pants no 2. Vēstules korintiešiem 13:5 „Pārbaudait paši sevi, vai stāvat ticībā, izmeklējiet paši sevi. Jeb vai neesat pārliecināti, ka Jēzus Kristus ir jūsos? Citādi jūs esat nederīgi.”
Ticībā mēs ejam cauri dažādiem posmiem un mūsu ticības ceļš nav taisns, bet gan kā pa kalniem un lejām. Vienu brīdi mēs esam kalnā, mēs lidojam, viss ir tik labi, mēs pielūdzam Divu, slavējam Viņu, bet te citā brīdī mēs jau esam ielejā, viss ir slikts, nekas neiet un aizmirstam, to kas ir bijis labs un ko Dievs ir priekš mums darījis. Tas man liekas ir tādēļ, ka mēs novēršam savu skatu no Jēzus, pazaudējam fokusu, jo kā Jēzus saka Jāņa evaņģēlija 14:6 „ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani”
Manā dzīvē ir tieši tāpat, mana ticības dzīve nav kā taisna līnija, bet gan līku loču. Mans ticības ceļš strauji gāja augšā, kad biju kristīgā lūgšanu nometnē „History Makers”, tad lūgšana bija man kā elpošana, mana sadraudzība ar Dievu bija tik tuvu, Viņa klātbūtnē aizvien vairāk gribēju kavēties. Tad vēl bija atbraukuši ciemiņi no Somijas, ar kuriem pavadījām nedēļas nogali. Pēc tam ienāca atšķirtība, grēks šķīra mani no Dieva un es atsvešinājos, bet Dievs paliek nemainīgs, Viņš aizvien mani gaida atpakaļ. Pašlaik es te soļoju divus soļus uz priekšu, vienu atpakaļ, ikdiena mani aprij ar savu skriešanu, jo laiks ir īss un citas lietas man ir diemžēl svarīgākas par Dievu.
Tā notiek, tad kad mēs esam vistuvāk Dievam, tad sātans visvairāk trako, grib mūs pazudināt un čukst mums melus, ka mēs krītam ielejā. Jāņa evaņģēlijs 10:10 „Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Es (Jēzus) esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība.” Mēs aizmirstam, ka mēs esam Dieva bērni un ka mums pieder apsolījums, ka Dievs mums grib dot dzīvību un pārpilnību.
Es negribu, ka mana ticība ir nedzīva, bez augļiem, ka tā ir remdena, jo Dievs tādus iemetīs mūžīgā pazušanā. Es gribu dzīvu ticību, ka es dzīvoju ar Jēzu, nevis eksistēju. Šīs bija tās lietas, kas uz mani runāja, kad es pārdomāju, kā lai uzturētu savu ticību dzīvu:
1) Tā ir plānošana. Vai mēs plānojam savu laiku ar Dievu? Vai mēs to darām tikai garām skrienot, atceramies, ka mums Dievs ir jāpielūdz, labi, ja vispār atceramies. Ir jau labi, ka mēs ejam uz Dievkalpojumiem un citiem kristīgiem pasākumiem, ka esam sadraudzībā viens ar otru, bet Dievs grib sadraudzību ar tevi personīgi, grib ar tevi sarunāties, draudzēties. Mēs ikdienā esam aizņemti, mēs saplānojam dažādas lietas, kas mums ir jādara, bet priekš Dieva mums savā kalendārā nav laika. Vasarā, tad kad tik tiešām man laiks bija diezgan saplānots un aizņemts, es atradu, laiku, lai lūgtu, jo augustā bija brauciens uz Baškīriju (Krievijā), bet tā kā pati es biju bijusi, tad zināju, ka šis misijas brauciens nav viegls, ka nemitīgi var saskarties ar kādām grūtībām. Šogad man bija privilēģija būt aizlūdzējam. Es zināju, ka man tas ir jādara regulāri, jo daudz kas būs atkarīgs no manas lūgšanas. Tā es savā telefonā uzliku atgādinājumu katru vakaru lūgt par šo misijas braucienu un tas tik tiešām strādāja, es noliku visu malā, es neaizmirsu lūgt par šo braucienu, tas savā veidā mani arī disciplinēja, jo ne jau vienmēr man gribējās lūgt, bet es ticu, ka katra satikšanās un lūgšana ar manu Debesu Tēvu nebija veltīga! Ticiet vai nē, bet braucot pa ceļu, viņus ļoti maz apstādināja milicija, kas tiešām ir brīnums! Mums ir regulāri jāsaplāno savs laiks, ko mēs veltīsim Dievam, jo mums nepieciešama atveseļošanās, tas ir tāpat kā pie ārsta, mēs piesakām savu vizīti, jo mēs zinām, ka dakteris mums palīdzēs, izrakstīs kādu zālīti, vai nozīmēs kādas analīzes vai procedūras. Mums tāpat jāieplāno laiks pie Dieva, lai mūs varētu dziedināt gan fiziski, gan garīgi, kā arī mums nepieciešami vitamīni ikdienas staigāšanai... Viss sākas ar mūsu plānošanu.
2) Mums vajag ne tikai domāt un runāt, ka kaut ko darīsim, bet reāli arī darīt, ko esam apņēmušies, jo viss, ko mēs sasniegsim ir atkarīgs no mums pašiem, jo Dievs mums ir iedevis brīvu izvēli un tas ko mēs izvēlēsimies, noteiks sekas mūsu nākotnē. Padomājiet paši, cik daudz jūs zināt Bībeli? Tas viss ir atkarīgs no jums pašiem, cik daudz jūs paši lasāt. Viss atkarīgs no jums pašiem, to ko jūs izvēlaties.
3) Jānāk Dieva priekšā ar patiesu grēku nožēlu, jo grēks ir tas, kas attālina mūs no Dieva, tas tik tiešām tā ir, jo padomā par bērnu, kas ir nogrēkojies un kaut ko sastrādājis, viņš nerādīsies savam vecākam acīs un izvairīsies, tāpat ir ar mums. Bet vai tādēļ vecāki mazāk mīl savus bērnus, protams, ka nē! Tāpat ir ar Dievu, Viņš gaida tevi – Savu bērnu, ka tu nāksi pie Viņa, atzīsies, ko esi sastrādājis, bet tik un tā Dievs nemīl tevi mazāk!
4) Veidot attiecības ar Dievu, būt viņa klātbūtnē kā Dāvids to darīja. Viņiem bija īpašas attiecības. Saprotams, ka tas prasa laiku, jo jebkuras attiecības prasa laiku, neviltotu uzmanību, nodošanos. Jēzus ir draugs, tavs un mans. Lai veidotos draudzība, ir jākomunicē vienam ar otru, tādēļ gribu iedrošināt veido attiecības ar Dievu ne tikai garām skrienot, bet pavisam nopietni. Dievs ir nopietns! Lai labāk iepazītu Dievu, iedziļinies Viņa Vārdā, tas daudz atklās, pamācīs, iedrošinās, dos apsolījumus, tas ir paša Dieva dots Vārds! Pielūdz Dievu no visas sirds, ieej savā lūgšanu kambarī, pielūdz ne tikai ar lūpām, bet arī ar sirdi un prātu. Pateicies un godini Viņu ar slavas un pateicības dziesmām, Viņš ir to vērts, Dievs ir visu lietu radītājs un devējs, Viņš ir bagāts Dievs un grib tevi svētīt, bet esi Viņa draugs!
5) Gribu atgādināt, ko Bībele saka par ticību, ka „Bet vai tu gribi zināt, tukšais cilvēk, ka ticība bez darbiem ir nedzīva?” Jēkaba 2:20. Tas tā patiesi arī ir, ja mēs mīlam Dievu, tad Viņa lietas un darbs mums ir nozīmīgas, mēs gribēsim iesaistīties Viņa darbā, būt daļa no Dieva darba veicējiem, jo Viņš ir šefs, kas deleģē katru savā vietā. Neviens darbs Viņa lietās nav veltīgs. Dievam esi vajadzīgs, lai Viņš tevi varētu lietot, jo Trīsvienīgais Dievs grib glābt ikvienu un palīdzēt ikvienam, tādēļ Viņš var lietot katru ikvienu no mums un mums tas patiešām nebūs grūti, jo mēs esam aicināti lai veiktu labus darbus.
6) Šis sasauksies ar iepriekšējo, jo Jēzus saka: „Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu.” Jāna evaņģēlijs 13:34. Jēzus mūs aicina rūpēties un mīlēt citam citu. Reizēm jau tas ir viegli, bet kā ir ar tuvāko mīlestību, kas tevi ir sāpinājis? Kā ir ar dusmīgu kaimiņu un kaimiņieni? Ne vienmēr ir tik viegli tas izdarāms, bet Jēzus nešķiroja cilvēkus, Viņš visus pieņēma un atbalstīja un sniedza palīdzīgu roku. Mēs daudz varam mācīties, kā Jēzus to darīja. Mīliet un lūdziet Dievu par tiem, kas ir nodarījuši pāri.
Tās ir lietas, kas mani ir uzrunājušas, kas man liekas svarīgas, kas padara ticību dzīvu, kas tur mani šajā kalnā. Manuprāt, tā ir zināma disciplīna un sevis norūdīšana, jo ne vienmēr, tas ir viegli, bet paturēt savu acu priekšā Jēzu Kristu, jo Viņš ir tas, kas atjauno manus spēkus, paceļ mani nogurumā un Svētais Gars ir tas, kas mani vada un iedrošina. Lai katram ikvienam izdodas atrast to savu veidu, kā atrasties Dieva klātbūtnē...
Pigoznis
-
2 commentsLeave a comment
- kārtējais sapnis par mašīnu
- 11/4/08 03:19 pm
- Sapnis patiesībā bija daudz garāks, bet tas, ka man palika atmiņā vispilgtāk no šī sapņa...
Es un māsa braucām ar bēšīgu, spīdīgu, jaunu mašīnu. Es biju piesprādzējusies, bet māsa, kas vadīja mašīnu nē. Viņa brauca diezgan ātri, un vēl līkums gadās un viņa neizņem to līkumu un mašīna avarē un mēs lidojam ārā no tās mašīnas pa gaisu... redzu, ka māsa tur vairākus kūleņus riņķī izmet... beigās mēs piezemējamies un es redzu, ka mašīna ir galīgās lupatās, bet māsa guļ uz zemes, es pārbaudu sevi, man viss liekas kārtībā un es zvanu uz 112, lai izsauktu palīdzību, cenšos ar māsu runāt, viņu modināt, bet viņa pagriež galvu uz otru pusi un guļ tālāk. Es jau sāku palikt škrobīga, ka neviens berauc palīdzēt, jo takš avārija notikus....
Visnotaļ dīvains sapnis, bet cik dīvaini bija lidot pa gaisu, būt tādā kā bezsvara stāvoklī....
-
0 commentsLeave a comment
- gaidās
- 11/3/08 04:31 pm
- es gaidu savu atvaļinājumu, kad došos uz Franciju. Ui cik daudzas lietas gribas apskatīt, izbraukāt, vnk izbaudīt šo laiku... tikai žēl, ka būs jāmācās arī eksāmeniem, bet nu gan jau, nesabojāšu šo prieku!
Vakardiena bija super diena, kas atkal mani pacēla, iedvesa manī dzīvību un cīņas sparu... :)
-
0 commentsLeave a comment
- 10/29/08 11:13 pm
- Sodien nelaga diena, diezgan nospiesta, daudz negativu domju...
Visbeidzot nolemu uzest un garigais mzliet ari uzlabojas! Cik sen es nebiju dzerusi pienu, vienkarsi ta pat dzert pienu... :)
-
0 commentsLeave a comment
- jauna vieta
- 10/28/08 04:04 pm
- Šodien pārcēlos uz savu ofisa kabinetu, pat paspēju visu iekārtot un daudz maz visu savest kārtībā, laikam jau tādēļ, ka neko daudz mantas vēl neesmu savākusi! :D
Tik ceru, ka nebūs pārāk vientuļi, bet darbs ies raiti uz priekšu! :)
-
0 commentsLeave a comment
- jauns
- 10/27/08 02:42 pm
- Steidzami jāpāršķir jauna lapa un vecais jāizmet ārā, savādāk, tas mani apēdīs...
Es [i] brīvs! :D
-
0 commentsLeave a comment
- 10/26/08 02:19 pm
- Dienas medz but savadakas, bet tas ir bagatas parsteigumiem, ja vnk laujas tiem! Vakardiena iesakas tik drumi, riebigi, bet parvertas tik laba... Negribeju iet uz skolu, bet aizgaju, negribeju braukt uz Talsiem uz padod uguni, bet aizbraucu, rezultata uz Rigu braucu atpakal caur Liepaju, bet nu tas jau bus tikai rita.
Slaveniba mani nobeigs! :D Murgs! Bet ne viš vienigais ir LV?! :D Man liekas, ka bus jautri! :)
-
0 commentsLeave a comment
- 10/22/08 05:14 pm
- Atpūtušās smadzenes, daudz labāk spēj uztvert info... :D
Es biju nogriezusies, bet Viņš mani turēja un neatlaida...
Pārāk daudz sapņu un ilūziju manā prātā, kādu brīdi var jau tajos peldēt, bet neapjukt ar realitāti... dzīvē viss ir savādāk!
-
0 commentsLeave a comment
- Lūgšana
- 10/20/08 03:36 pm
- Lūgt par citiem, tā ir privilēģija...
Nepazīstams cilvēks, kļūst tuvāks, ja tu par viņu lūdz un izjūti viņa ciešanas...
-
0 commentsLeave a comment
- iepirksanas
- 10/17/08 10:30 pm
- Sodien, pec zobarsta nolemu aiziet paluret, kas tur notiektajas Stokmana dienas...
Nebiju domajusi, ka bus tads haos un nenormalais cilveku pulis un garas rindas.
Es ari nevareju attureties no sim cenam! :D
Ta, ka ir jau man sadas tadas Ziemassvetkiem davanas sapirktas, nebus tad baiga steiga...
-
0 commentsLeave a comment
- Jautrak
- 10/16/08 10:41 pm
- Mosk atgriesties no operas uz shejieni, jo liekas, ka te ir jautrak un krasainak ka rudeni! :)
Jaapsver si doma....
-
Current Music: kkads tur
-
0 commentsLeave a comment
- sapnis
- 12/6/07 11:14 pm
- No rita sorit pamodos no divaina sapna, centos to uz reiz pierakstit kamer aceros...
I daļa
Es ar mašīnu biju iebrauksi jūrā (tas bija kā Karostas jūrmalā), it kā atpūsties, tas bija sēklis un tur nebija ūdens. Laukā pamazām sāka krēslot, krastā redzēju, ka daži cilvēki peldējās, lai gan bija auksts, atmiņā spilgtāk palikuši ir maza meitenīte, kurai bija spilgts peldkostīms, un onkulis, man likās, ka tas ir tētis viņai. Es sēdēju pufaikā. Pēkšņi es sapratu, kā es tagad tikšu uz priekšu? Mašīna takš var sākt grimt zemē, paskatījos uz riepām, bet nevarēju saprast, iedarbināju mašīnu un pagriezu mazlietiņām stūri un braucu uz priekšu un likās, it kā brauktu pa normālu ceļu. Es izbraucu cauri jūrai, likās, ka normāla saķere ar zemi un salons palika sauss! Bērns ar onkuli gāja mājās.
II daļa
Man bija jādodas mājās, gāju pa tādu sasnigušu ceļu (bija krēsla) un pa priekšu man iet kāds vīrietis tumšās drēbēs. Likās, ka es viņu pazīstu, bet nebiju pārliecināta, jo redzēju tikai pakausi, centos iet ātrāk, lai viņu apdzītu. Tiku tikai līdz viņam un šī daļa pārtrūka...
III daļa
Atrados mājās, it kā lielajā istabā, kā mums sen atpakaļ bija iekārtots, turēju klēpī savu brāli, es laikam biju liela, bet brāļa domāšana un runa arī izklausījās daudz pieaugušāka nekā viņš izskatījās. Es viņu izjautāju vai tētis ar mammu strīdās? Viņš teica ka jā, laikam arī tur pa laikam ir kādi sitieni, nu tā es nopratu. Tad es jautāju vai arī viņš tiek rāts un sists? Brālis atzinās, ka tikai tad, kad viņš neklausot. Es viņu stipri saspiedu, nu tas ir apmīļoju...
-
0 commentsLeave a comment