Es esmu traka uz spēlēm, man patīk galda spēles, nu viena no pēdējām spēlēm ir ieceļotāji, nu man pateica, ka netā arī var spēlēt pa brīvu, tad vienu nakti līdz 5 no rīta spēlēju un no rīta 7ņos jau man vajadzēja celties, bet nu pa miegam nospiedu pulksteni un guleju talak un pekšņi pamodos 7:40, tada laime, ka pamodos, jo man 8ņos vajadzēja iziet no mājas uz vilcienu, lai stacijā sagaidītu omīti...

Atzīšos, reizēm darbā arī paņemu pīpauzi un uzspēlēju pa kādai spēlei, nu lūk šī ir mana visbiežāk apmeklētākā mājas lapa: http://games.asobrain.com/

Tagad es saprotu, kāpēc lielākoties cilvēki iedomājas Dievu kā sirmu večuku! :) Lūk, ko Dāvids raksta, kad viņš sapņoja sapni pēc izvilkšanas no lauvu beders:

Es skatījos tālāk un redzēju, ka nolika krēslus un tajos apsēdās cienīgs sirmgalvis; tam drēbes bija baltas kā sniegs un galvas mati kā tīra vilna; viņa tronis bija no uguns liesmām, un tam bija riteņi, kas gailēja kvēlojošās ugunīs.

No viņa izplūda uguns liesmas, un tūkstošu tūkstoši kalpoja viņam, un desmit tūkstoši reiz desmit tūkstoši stāvēja pakalpot gatavi viņa priekšā. Iesākās tiesa, tiesas locekļi nosēdās un atvēra grāmatas.

Es raudzījos uz visu izbrīnējies to skaļo runu dēļ, ar kādām uzstājās rags; es skatījos tālāk, kamēr zvēru nogalināja, viņa miesu sadalīja gabalos un to iemeta ugunī.

Arī pārējiem zvēriem atņēma varu, un viņu dzīves ilgumu noteica uz gadu un stundu.

Kamēr es vēroju nakts parādības, redzi, kā debesu padebešos nāca kāds kā Cilvēka Dēls savā izskatā; tas pienāca pie cienījamā sirmgalvja, un to nostatīja sirmgalvja priekšā.

Viņam tad tika piešķirta vara, godība un valdīšana, tā ka viņam pakļāvās visas tautas, tautības un valodas; viņa vara ir mūžīga, viņa ķēniņa valsti neviens nekad nevar iznīcināt. /Daniela 7:9-14/

1 Kas norobežojas no citiem un turas pats par sevi, tas meklē savu iegribu un pretojas visam, kas labs.
2 Vientiesīgam nejēgam nav prieka par saprātu, bet viņam patīk izpaust to, kas mīt viņa sirdī.
3 Kur nokļūst bezdievis, tur ierodas arī nicināšana un negods ar izsmieklu.
4 Vārdi īsta vīra mutē ir kā dziļi ūdeņi, un gudrības avots ir kā plata un strauja upe.
5 Nav labi izrādīt cienību kādam bezdievim un tādēļ nodarīt pāri taisnajam tiesas priekšā.
6 Vientiesīga neprašas lūpas pavedina uz bāršanos, un viņa mute cīnās, lai beidzot viņš pats saņemtu sitienus.
7 Vientiesīga neprašas mute ir viņam pašam par postu, un viņa lūpas tur viņa paša dvēseli slazdu valgā.
8 Lišķa vārdi ir kā saldi kumosi un iet visai pie sirds.
9 Kas laisks savā darbā, ir brālis tam, kas pats izšķiež savu mantu.
10 Tā Kunga Vārds ir stipra pils, taisnais dodas turp un top pasargāts.
11 Bagātajam manta ir viņa stiprā pils un ir it kā augsts mūris viņa iedomībā.
12 Priekš bojā iešanas cilvēka sirds kļūst lepna, bet pazemība ved godā.
13 Kas atbild, iekāms viņš dzirdējis, tam piemīt vientiesība un tas piedzīvos kaunu.
14 Kam vīrišķīga sirds, tas māk sapratīgi turēties arī ciešanās, bet, ja kādu pārņēmis izmisums, kas var to panest?
15 Sapratīga sirds iemanto gudrību, un gudra auss meklē atzīšanu.
16 Dāvanas atver cilvēkam durvis un vārtus, tās noved viņu arī lielu kungu vaiga priekšā.
17 Ikviens kā pirmais šķiet savas sūdzības lietā taisns esam; tikai kad lietā iesaistās viņa pretinieks, tā noskaidrojas.
18 Mesli klusina nesaskaņas un novelk robežas starp varenajiem.
19 Apkaitināts brālis turas savā taisnībā stingrāk nekā nocietināta pilsēta, un nesaskaņas turas spēcīgāk nekā aizšaujamais pils durvīs.
20 Vīram tiek atmaksāts saskaņā ar to, kā viņa mute runājusi, un viņš tiek paēdināts ar viņa lūpu iegūtiem augļiem.
21 Nāve un dzīvība stāv mēles varā; kas mīl savas mēles māku, tas baudīs no tās augļiem.
22 Kas atrod sev laulātu draudzeni, tas atrod sev tiešām ko labu un var līksmoties, ka žēlastības dāvanu dabūjis no Tā Kunga.
23 Nabags runā lūgdamies, bet bagātais atbild bargi.
24 Citam daudz draugu uz nelaimi; tomēr ir draugi, kas ir labāki nekā brālis.