Nav ne 1nas dienas vienādas, tas ir tik supperīgi, ka ir tik dažādas dienas, katra īpaša, neatkārtojama, jo katru dienu mums tiek dots jauns žēlastības rīts...

baudīt to...

izdzīvot to...

iepazīt to...

saprast tās nozīmi....

Kur slēpjas viss noslēpums? Ne jau manā gudrībā, spējās, varēšanā, bet gan Dieva žēlastībā uz mums...

Cik brīnišķu visu Tēvs veidojis ir, ar Savām mīļajām rokām, cik neaprakstāmi skaista ir daba un paši cilvēki ar, katrā veidojumā ir ielikta Dieva dvaša, kas ir dzīvība! Vai es spēju to vispār aptvert? Es to zinu, bet ne jau vienmēr novērtēju tā kā pienākas... :(

Pagājušā nedēļa bija neaprakstāma, manā nespēkā Dievs deva spēku un pakārtoja visus ceļus, ka viss tomēr izdodas, ja man nebūtu Dieva, es nebūtu nekas un nekā nespētu, nesaku, ka tagad es esmu kaut kas, bet es esmu Viņa bērns... =) Un tas ir vislielākais dārgums man! =) Tik vakar man izdevās atbrīvoties no šis remdenības, kas bija ieklemmējusies manī, kas kādu laiku bija, man nebūt tas patika... Bet netiku no tās vaļā, es gribu dzīvību savā ticībā, to nebūt nevar izpelnīties ar kaut kādiem darbiem, ko es darīju, bet vienīgais ceļš = Kristus!  Tā tad visu atslēga, neapšaubāmi, ir Jēzus - Dieva Dēls! Cik labi, ka Dievs man deva saprašanu, jo savādāk dimbā būtu, bet Viņš mani neatstāj! Es mīlu Tēvu! =)