Zaļās Ceturtdienas mielasts

Otro gadu draudzē tika atzīmēta Zaļā Ceturtdiena savādāk nekā ierasts ar Dievkalpojumu. Šajā gadā 12 draudzes locekļi sapulcējās ap draudzes sadraudzības galdu, gluži tāpat kā Jēzus ar Saviem mācekļiem Zaļās ceturtdienas vakarā. Mēs kopā sanācām, lai slavētu Pestītāju, nestu godu mūsu vienīgajam Dievam. Mēs apskatījām visus evaņģēlijus, kur ir rakstīts par šo pēdējo mielastu, kā arī neizpalika arī bez paša mielasta baudīšanas. Katrs ikviens, kam bija kāda rocība atnesa kādu ēdienu, ko likt uz galdu, tā ka mūsu galds bija bagāti klāts Dieva žēlastībā. Kopā baudījuši vakariņas, slavas dziesmas dziedājuši un lūgšanas teikuši, mēs kopā lauzām maizi un dzērām no vīna kausa, kā Jēzus tajā vakarā to iestādīja un pieminējām Viņa nāvi un augšāmcelšanos, kā tas ir rakstīts Pāvila 1. vēstulē Korintiešiem 11: 23-26 „Jo no Tā Kunga es esmu saņēmis, ko arī jums mācīju: ka Tas Kungs tanī naktī, kad tas tapa nodots, ņēma maizi, pateicās, pārlauza un sacīja: ņemiet, ēdiet. Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota; to dariet Mani pieminēdami, - tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena un sacīja: šis biķeris ir jaunā derība Manās asinīs. To dariet, cikkārt jūs to dzerat, Mani pieminēdami. Cikkārt jūs no šīs maizes ēdat un no šī biķera dzerat, pasludiniet Tā Kunga nāvi, tiekāms Viņš nāk.” Šo vakaru nobeidzot, mēs visi kopā pacēlām savas balsis lūgšanā un lūdzām to Kungu vienā Garā, kā tas Kungs katram lika tos vārdus izrunāt! Es pateicos Dievam par šo mielastu, ka mēs varējām baudīt šo sadraudzību un pielūgtu mūsu Radītāju par Viņa lielo mīlestību, ka „Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību, jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta” Jāņa ev. 3:16,17