March 15th, 2010

• MM lasītājas – dvīņu mammas - iebilst!
• 3/15/10 11:16 am
• Ar lielu interesi gaidījām februāra numuru, lai kaut nedaudz uzzinātu kādu jaunu informāciju par dvīņiem. Kā zināms, latviešu valodā informācija par dvīņu tēmu ir ļoti skopa...
  
  Jāsaka, ka, mūs, dvīņu mammas, kuras reģistrējušās atsevišķā grupā portālā Cālis (jo tā ir viena no retajām vietām, kur mums apmainīties ar viedokļiem, priekiem un bēdām, sniegt viena otrai atbalstu), šī informācija nedaudz pārsteidza, varētu pat teikt sarūgtināja un lika vilties.
  
  Rakstā „Citādi!” daudzām minētām lietām un apgalvojumiem gribam oponēt un iebilst, piemēram par to, ka „dvīņu vecāki spēj retāk reaģēt uz bērnu uzvedību, retāk uzsmaidīt(!!!) vai atbildēt.” Teikums „Lai cik jauki ir brīži, kad bērni viens ar otru spēlējas, tomēr tiem ir arī rūgtā puse – mammai ir sāpīgi justies nevajadzīgai”(!!!!) Pārrunājot dvīņu mammu starpā šo raksta atkāpi gandrīz jāsmejas! Nevienai no dvīņu mammām šāda pieredze nav, gluži otrādi – bērni pārsvarā cīnās par mammas uzmanību!” Bez tam, dažas lietas mūs tiešām aizvainoja, kā, piemēram, “vecāki no augstākiem sociāliem slāņiem saviem bērniem (dvīņiem) liek atšķirīgus vārdus...” Visu cieņu raksta autorei, nenoliedzam viņas kompetenci, bet mūsuprāt, izsmeļošu un patiesu rakstu par dvīņiem nevar uzrakstīt cilvēks, kurša nav “gājis cauri” dvīņu audzināšanai! Turklāt visi šie fakti, šķiet, paņemti no „kaut kādām” teorijām, pētījumiem, gudrām grāmatām, kam tomēr visai maz sakara ar realitāti.
  
  
  
  Ļoti apbēdina tas, ka žurnāla numurā minētie piemēri ar dvīņu ģimenēm pārsvarā (pārsvarā!) ir ar mazliet negatīvu pieredzi – bērniņi dzimuši priekšlaikus, ar veselības problēmām, kas, savukārt ievieš bailes vēl topošajām dvīņu māmiņām!
  
  Es, kas apņēmās visu mammu vārdā uzrakstīt MM redakcijai šo vēstuli, no savas pieredzes varu pastāstīt, ka tad, kad draugi un paziņas uzzināja, ka esmu stāvoklī un gaidu dvīņus, gandrīz visi izteica līdzjūtību – cik grūti man būšot tādai tievai un smalkai iznēsāt dvīņus, īpaši vasarā, kad grūtniecības laiks ritēs uz beigām. Vēders pārsprāgšot un nevarēšot kājās noturēties un vispār – būšot tik grūti, tik grūti. Mani tas ļoti kaitināja. Par spīti visām prognozētajām šausmām, jutos lieliski, un kad ritēja 37/38 grūtniecības nedēļa, neviens neticēja, ka manā puncī ir divi mazulīši! Tas bija pavisam normāls vēders un es biju pavisam normāla grūtniece. Mani ļoti apbēdināja tas, ka katrā vizītē pie ārsta tā starp citu tika izmests teikums „riska grūtniecība” – tikai tāpēc, ka tie bija divi, nevis viens mazulītis un par spīti tam, ka viss noritēja lieliski un bez problēmām. Zinu, kā ārstam ir jāinformē par visiem riskiem, bet katru mēnesi dzirdēt teikumu „riska grūtniecība” nudien ir nomācoši. Mazos dzemdēju pati, puikas piedzima 38/39 grūtniecības nedēļā ar svaru 2859g un 2990g. Skaisti, veseli zēni! Jā nebija viegli, bet vēlāk tas viss šķiet sīkums salīdzinājumā ar to, kas dots – šo lielo nenovērtējamo Dieva dāvanu.
  
  Padomājiet, ko izjūt grūtniece, kura gaida dvīņus, lasot šos stāstus... diezin vai tie viņu uzmundrināja, iedrošināja... drīzāk iedzina stresā un grūtniecības laikā no negatīvās informācijas distancēties ir ļoti grūti. Jā, protams, nepieciešama arī šāda pieredze, bet mēs vēlētos vairāk pozitīvu piemēru! Kāpēc nerakstāt, ka dvīņu grūtniecību ir iespējams veiksmīgi iznēsāt (starp citu - No www.calis.lv dvīņu, trīņu lapas sākumā reģistrētajiem dvīņiem un trīņiem 82% ir dzimuši pilnās 36 un vairāk nedēļās, respektīvi, ir pilnībā iznēsāti un nav dzimuši priekšlaicīgi (75 no 91 gadījuma, kur šie dati sniegti). 60% gadījumu dvīņu vai trīņu grūtniecība beidzas ar ķeizargriezienu (48 no 80 gadījumiem, kur šie dati sniegti).
  
  http://www.mansmazais.lv/article/285058/
• 0 commentsLeave a comment