February 17th, 2009

• 2/17/09 04:13 pm

• Svēts ir Dievs, kas mums devis gaismu un dzīvību,

  svēts ir Dievs, Tēvs visam, kas pastāv,

  svēts Tu esi, no pirmsākumiem Dzīvais!

  Svēts ir Dievs, ikviena nojaustais...

  Tu esi svēts - it visu Tu radīji ar Savu Vārdu,

  Tu esi svēts - Tavu spožumu radība nenomāc,

  Tu esi svēts - jo visa radība ir Tava,

  Tu esi svēts - Tu esi varenāks par katru spēku,

  Tu esi svēts - Tu esi lielāks,

  Tu esi svēts - Tu esi lielāks par ikvienu slavas dziesmu!

   

  /Pirmo kristiešu himna/ (ņemts no izdevuma "Mieram tuvu" 2009 febr.

   

• 0 commentsLeave a comment

• maize un zivis
• 2/17/09 09:16 pm
• Pagājušajā 2dienā Dievs uz mani runāja, ka man nākošajā reizē mācītājai Mildai jāaiznes maize un zivis, nu man ienāca prātā rupjmaize un šprotes. Šodien Dievs man atgādināja un, protams, ka es tās nopirku un aiznesu, nu kāpēc man tas bija vajadzīgs, Dievs man atklāja, ka tik tiešām Milda arī teica, ka viņai tas ļoti noderēs. Un tagad uz māju nākot, es jautāju nu kāpēc tieši maize un zivis, jo ik pa laikam mācītāja Milda arī saka, ka lai Dievs pavairo mūsu finanses kā maizi un zivi, lai pietiktu tūkstošiem. Un tas bija man arī par atgādinājumu, ka tās man bija jādod mācītājai, jo Dievs to mazumiņu grib pavairot!
• 0 commentsLeave a comment

• Raksts priekš avīzītes
• 2/17/09 09:54 pm
• History Makers Nr 8 apceļo Latviju
  
  Šī ir mana otrā reize, kad esmu biedrības „Vispasaules bērni” organizētajā nometnē History Makers, kas šoreiz notika Jelgavā 2009. gada 6. – 8. februārim. Uz šo nometni braucu dēļ tā, ka vēlējos visu atstāt malā un būt vairākas dienas Dieva klātbūtnē, slavēt Viņu, pateikties, būt sadraudzībā ar citiem, vienkārši izrauties no ierastās ikdienas un piepildīties ar svaigu eļļu.
  Mums ik dienas ir jāuzņem ne tikai fiziskais ēdiens, bet arī garīgais ēdiens, lielākoties fizisko ēdienu mēs uzņemam 3 dienā, bet cik bieži, ka dēļ ikdienas steigas mums nemaz nesanāk būt klusumā un nopietni lūgt Dievu. Tādēļ arī man bija prieks būt šajā lūgšanu nometnē, kas tik tiešām bija nopietna. Arī šeit ir vecumu ierobežojums, jo šī nometne ir domāta no 16. gadiem uz augšu.
  Katru rītu un vakaru mums notika sapulces, kurās mēs slavējām Dievu, lūdzām, bija kādas drāmas, kas lika gan smieties, gan arī paskatīties uz kādām lietām nopietni, kā arī notika šovs „Baltās sarunas”, kas ir attiecīgi šim gadalaikam nosauktas. Tajās piedalījās dažādi cilvēki, piem., pirmo vakaru bija Jelgavas cietuma kapelāns Jānis Tautvaitis (arī žurnālā „Tikšanās” februāra numurā var lasīt), kurš stāstīja par savu ikdienu un lūgšanu dzīvi. Citu reizi bija Vasarsvētku draudzes mācītājs Modris Ozolinkēvičs, kurš stāstīja par savu pieredzi ticībā un lūgšanu dzīvi. Protams, ka neiztikt bez Dieva Vārda sludināšanas, jo „tātad ticība nāk no sludināšanas un sludināšana - no Kristus pavēles”, kā teikts Vēstulē Romiešiem 10:17. Nometnes mācītājs jau vairakkārt ir Samule Thomas, kurš ir draudzes „Dieva māja” mācītājs. Tiešām vārds bija dzīvs, kas runāja arī uz manu sirdi. Patiesībā bija interesanti, ka tās nedēļas sākumā Dievs man atklāja kādu lietu, bet es domāju, ai, nu tā jau manas pašas doma, bet šis mācītājs ne tādiem vārdiem, bet ar to pašu domu sludināja svētrunā un tad es tiešām sapratu, ka tas ko es savā sirdī sapratu bija no Dieva. Piektdienas vakaru tika sludināts par kādu īpašu sievieti, kas ir no Vecās Derības, kas ir Tamāra, sīkāk par viņu var lasīt 1 Mozus 38, kā arī Mat. ev.1:1-3. Tā doma bija, ka mēs arī reizēm tiekam izmantoti, bet patiesībā Dievs tādus izredz un tie kļūst Viņam īpaši. 1 Kor. 1:26,27. Savukārt nākamajā rītā bija tēma, ka lūgšana ir komunikācija abos virzienos. Un mums jābūt kā Samuēlam, kurš saka: „Runā, jo Tavs kalps klausās”. Mums jāgaida kad Dievs runās ar sagaidīšanu, jo tik tiešām Dievs arī runā. Savukārt es nākamajā nedēļā pārliecinājos, tad kad Dievs runā, tad arī dari un paklausi, ko Viņš tev saka un tas dod vēl lielāku prieku. Vēl viena no tēmām bija, ka mums jābūt fokusētiem uz Dievu un viss, kas nav svēts, tas mums ir jānogalina, tiešām radikāli, bet tik tiešām, ja mēs atļaujam grēkam, ka tas valda pār mums, tad mēs atļaujam velnam valdīt mūsu dzīvēs. Mūsu dzīvei jābūt fokusētai uz Jēzu, jo viss cits ir zūdošs, bet Kristus paliek nemainīgs! Viena no pēdējām tēmām bija Psalms 23, visticamāk šis ir daudziem no mīļākajiem Psalmiem, bet vai patiesi esi iedziļinājies un izpratis, ko nozīmē, ka Jēzus ir Gans un mēs esam avis? Bija lietas, kas man lika uz Ganu skatīties ar savādākām acīm. Ja mēs patiesi esam avis, tad mēs varam lūgt: „Paldies Dievs, ka tu mūs baro, ved un pasargā!”
  Ik pēc katras sapulces mums bija personīgais laiks ar Dievu, nu tā bija aptuveni 1 stunda, kur tu pats varēji lūgt, iedziļināties Dieva vārdā. Kas ir 1 stunda no 24 stundām, nekas daudz jau tas nav, bet tik tiešām, tas ir vissvētīgākais laiks, ko mēs varam pavadīt katru dienu. Padomājiet paši par metodismu pamatlicēju Džonu Vesliju, viņam laiks ar Dievu bija tik svarīgs, ka viņš pat vakaros teica saviem sarunu biedriem, atvainojiet, man jāiet mājās un man jāizguļas, jo rīt no rīta man ir svarīga satikšanās. Viņš cēlās ļoti agri no rīta, lai pavadītu laiku ar Dievu. Cik svarīga ir mūsu satikšanās ar Dievu?
  Šajā nometnes laikā mēs varējām kalpot Jelgavas pilsētai, visi nometnes dalībnieki sadalījās pa 5 grupām, divas no tām gāja pa pilsētu un lūdza par parkiem, skolām, domi, klubiem utt. Citi devās uz veco ļaužu namu Ozolniekos (tas ir mazliet ārpus Jelgavas uz Rīgas pusi), citi uz neuroloģisko bērnu slimnīcu (tur ir bērni ar kustību traucējumiem), bet es ar savu grupu devos Jelgavas bērnu namu. Pirms tam mēs izdomājām, ko mēs tur darīsim, mēs rādījām 2 drāmiņas, dziedājām dziesmas ar kustībām, teicām liecības, dalījām konfektes un nobeigumā arī aprunājāmies individuāli ar katru bērniņu. Es runājos ar kādu puisīti, kuru sauc Vadims, viņš bija aptuveni 5 gadus vecs. Par Jēzu viņš vispār neko nezināja iepriekš. Es viņam nedaudz pastāstīju un mēs kopā lūdzām, es arī viņām teicu, ka lūgt nemaz nav tik grūti, tas ir tāpat kā sarunāties. Es turpinu lūgt par šo puisīti, jo es ticu, ka Dievs var varenas lietas darīt! Personīgi es nekad nebiju bijusi bērnu namā, kā vien veco ļaužu namos. Bet tas bija prieks tur būt un dalīties vēstī par Jēzu!
  Šī bija svētībām bagāta nedēļas nogale, ja tā būs Dieva žēlastība, tad es labprāt gribētu braukt arī uz nākamo nometni, kas notiks Limbažos 24. – 26. aprīlim. Sīkāk info varat skatīt: www.vispasaulesberni.lv
  
  Inga Rāte
• 0 commentsLeave a comment