February 10th, 2009

• Daniēls
• 2/10/09 01:09 pm
• Daniēls pateicās Dievam par sapni, kurā parādīja un atklāja ķēniņa sapni un viņš saprata tā skaidrojumu:
  
  Tad Daniēlam atklājās šis noslēpums nakts parādībā; par to Daniēls teica debesu Dievu
  un sacīja: "Slavēts lai ir Dieva Vārds no mūžības uz mūžību, jo Viņam pieder gudrība un vara!
  Viņš liek mainīties laikiem un dzīvei, Viņš atceļ un ieceļ ķēniņus, Viņš dod gudriem gudrību un sapratīgiem saprašanu;
  Viņš atklāj to, kas bija apslēpts un neziņā tīts; Viņš zina, kas slēpjas tumsā, pie Viņa mīt gaisma.
  Tevi, Tu manu tēvu Dievs, es teicu un slavēju, ka Tu man esi devis gudrību un spēku un esi darījis zināmu, ko mēs no Tevis izlūdzamies, jo Tu mums esi atklājis to, ko ķēniņš vēlas zināt."
  
  /Daniela gr. 2:19-23/
  
  Es gribu vairāk iepazīt šo Dieva vīru, jo no rīta lasīja Deivida Vilkarsona grāmatu Vēstījumi, kur mazliet tika stāstīts par Daniēlu. Tiešām spēcīga personība!
• 0 commentsLeave a comment

• Paklausība
• 2/10/09 09:15 pm
• Svētīgi bija būt Rīgas 2. draudzītē uz Bībeles stundu + vēl lūgšanas.
  Nolēmu, ka palikšu baznīcā Akas ielā. Ejot uz baznīcu domāju, nu ka gribētos vēl kaut ko uzkost utt.... Man garām paiet kāda sieviņa un Dievs saka, iedod viņai naudu. Manī jau tāds lepnums, nu kā es došu, man kauns. Es eju tālāk un lūdzu Dievam, lai Viņš man piedod par manu nepaklausību un man birst asaras. Dievs man sirdī saka, bet Es taču tev visu dodu, laikam tu gribi šodien palikt bez vakariņām, es jau pusi no tās ielas esmu nogājusi,vai tad man jāskrien būs viņai pakaļ un es atgriežos un redzu viņa vēl joprojām stāv pie tā krustojuma. Es tādā izmisumā it kā jautāju, nu cik tad man viņai jādod un es sirdī saprotu, ka man jādod 1 Ls. Es eju atpakaļ pa to pašu ielu un pieeju pie krustojuma un redzu, ka zaļais tikko beidz degt, bet kādēļ viņa nepārgāja pāri ielai? Viņa vienkārši tur stāvēja. Es viņai iedeva 1 Ls. Un es raudāju un pateicos Dievam, ka Viņš uz mani runā un deva man drosmi atgriesties un iedot šo naudiņu šai sievietei, es tiešām nezinu, bet Dievs zina kādēļ tas tā bija jādara. Protams iegāju veikalā un paņēmu sev maizītes un man tik tiešām nekas netrūkst, Dievs apmierina katru manu vajadzību. Kaut mana sirds būtu jūtīgāka, kad Dievs runā. Reizēm ir tik grūti paklausīt, bet es gribu sākt ar mazām lietām.
  
  Ak, Dievs, runā! Es klausos! Palīdzi man būt paklausīgai!
• 9 commentsLeave a comment