February 9th, 2009

• History Makers
• 2/9/09 12:11 pm
• āaa cik superīgi bija būt HM nometnē, svētīgi. Tiešām, es biju domājusi, ka tas ir tikai manas domas, bet nu tas mācītājs runāja to pašu, cik labi, ka ir vēl kāds kas to apstiprina un ka tu saproti, ka tās nav tikai tavas iedomas. Superīgi rīta un vakara svētbrīži ar slavēšanu, baltām sarunām, Dieva Vārdu, lūgšanām un personīgo laiku ar Dievu! :) Dievs man šo to arī atklāja, atgādināja.... :)
  
  Sestdien katrs varēja doties uz dažādām vietām Jelgavā, lai kalpotu un būtu par svētību Jelgavā. Es ar citiem devos uz bērnu namu, kur mēs pirms tam kādas 20 min gatavojām, ko mēs tur darīsim un protams arī lūdzām. Tas tiešām bija prieks! Lielie bērni nebija, bet bija tikai mazie, mēs rādījām drāmas, dziedājām, runājāmies, dalījām končas un beigās arī personīgi aprunājāmies ar bērniem. Es runājos ar Vadimu, kuram bija kādi 5 gadi, viņš ir bērnu namā ar māsiņu. Viņš vispār par Jēzu neko nezināja, mēs mazliet parunājāmies un es kopā ar viņu lūdzu un tas nemaz nebija tik grūti, tā bija kā saruna ar Jēzu un iedrošināju viņu lūgt arī pašam, kad viņam būs grūti vai kad kādam būs izdarījis pāri... tā tiešām bija svētība! :) Es agrāk esmu bijusi tikai uz veco ļaužu namiem, bet uz bērnu namu biju pirmo reizi.
  
  Sen jau atpakaļ domāju, kad man būs ģimene, tad es gribētu paņemt arī kādu bērniņu no bērnu nama, lai viņš būtu ģimenē. Tik tiešām mana vēlēšanās ir vēl stiprāka! :) Katram bērnam ir jābūt ģimenē.
• 2 commentsLeave a comment